Termins "izsūtīšana" latviešu valodā tagad ir sprādzienbīstams vārds.

Ezits! Jaunspārnojamo frāžu grupā : ... apbalvot par slavas celšanu. (sodīt par neslavas celšanu).

Ar 2 dienu novēlošanos:
Matadoram -- prōzit! Par jaunvārdu/kreatīvu īsinājumu (ja atbislt patiesībai) = drāze...

P.S. tas -- valodiskās samaitātības sakarā: abiem cittautiešu gudriniekiem, vislabākajā nozīmē!

Mariin!

Mana sievasmāte visu mūžu būdama pārliecināta atturībniece, mūža nogalē arī "atļāvās un samaitājās " . Ja līdz tam pat no raudzētām bērza sulām vairījās, tad pēc ārsta ieteikuma viebdamas "ieņēma"pa glāzītei laba konjaka . Tāda lūk evolūcija ...

..merkurs... tad man ar-viss veel priekshaa!!!...

versija | 25.02.2012. - 12:52:18

... to, ka cilvēki saskata sliktu, nosodāmu tur, kur slikta un nosodāma patiesībā nemaz nav.

Katrā tautā savi nosodījumi.Es piemēram nevaru pieņemt/saprast viendzimuma laulības.Ja tur nav nekā nosodama, tad es labāk iedzeršu indi.
Demokrātijai arī jābūt"griestiem".
/ja tak dumaju:)/

Uz galda vai palodzes sēdēšanu arī neuzskatu par tikumu, kur nu vēl skolotājam. Skatoties atpakaļ uz senām skolas gaitām... viss bija ok, ieskaitot stingrās, varbūt arī stīvās učenes. Nedod Dievs, ka visi paidagogi pēkšņi sāks lekt uz galda... Kas tas vispār par etalonu te uzradies "DZĪVAJIEM" (pēc Versijas)skolotājiem???
Esmu, iespējams, vairāk samaitāta kādās intīmās sfērās, kur īpašas robežas neiezīmēju... Bet, sabiedrībā dzīvojot, uzskatu, ka robežām IR jābūt. Un iesaku to ieaudzināt arī saviem bērniem un mazbērniem.

Mice

Atraktivitāte un sievišķība tak nekādā mērā neliedz būt stingrai un principiālai nopietnās lietās. Bet patiešām nopietnās, nevis kaut kādos sīkumos. Bērni, starp citu, ātri saprot un prot novērtēt ( un atšķirt ) pamatotas, jēdzīgas prasības. Un autoritāti zaudē pārcensones ar pašizgudrotiem untumiem. Stērķelēta krādziņa, puspiešķiebta galva un puspievērtām acēm dzejnieka vārdu citēšana vietā un nevietā automātiski negarantē stingrību un cieņu

versij... nu tu runā kā no aizkapa... kādas vēl stērķelētas krādziņas?... kāda citēšana?... atpalikusi tu šai jomā, vai nu traumēta:))

ne nu kaut kas traks..
gaars velc ara no kumodes kradzinjas., .u

(aiziet meklēt stērķeli... ķīsēls sen nav vārīts)

Olit, tas, ka Tev nav ko darīt un Tu aioz gara laika pļurksti visur un par visu, tas takš nekādā mērā neliek man savas domas mainīt

nu bet, versij, tiešām krādzinjas bija kaut kad pēc kara vai varbut pat pirms..
bet paldies par komēdiju

versij, tev, jau nu vismazāk būs zināt, vai man ir, vai nav ko darīt:)-ceru, ka tu neesi no tām šablon galviņām, kurām sēdēšana tautā-ir kā kritērijs tavai vai manai nodarbinātībai:)
... un-nevienā brīdī netaisos tavas domas mainīt, tu tak STABILA VĒRTĪBA... tik tāds māāāāziņš izbrīns un nesapratne-kā parasti:)))

mariins4x4 Jūs abi ar Vīksniņu taču bijāt zināms iemesls! nuka! jo mēs bieži bez citiem redzama / saprotama iemēsla zviedzām!

Ja runa par skolotājām, tad atceros, ka mums krievu literatūras skolotāja bija ļoti sievišķiga dāma, kas pucējās, krāsojās un staigāja skaistās augstpapēžu kurpēs.Savu priekšmetu viņa pasniedza interesanti, bija prasīga izturēties pret viņu ar cieņu un respektu un viņai tas idevās.

... vēl joprojām nesaprotu-kā parasti, :))))kāds diskusijas pieteikumam sakar ar skolotāju...

..pārdevēja, kas noliekusies pār kasi... dziļš dekoltē... vīriets, pircējs sāk drebināties, aizmirsa ko gribēja:))

Pilnīgi nekāda sakara. Tik pat labi varētu runāt par grāmatvežiem, kas bieži vien savā stīvumā pārspēj jebkuru padomjlaiku učeni.