Nianse: ar skolotāju pašizglītošanos -- gan brīvprātīgo, gan izglītības ministrijas pieprasīto/uzspiesto, ieskaitot pēcdiploma apmācību, mūžizglītību utt., utml. -- šaislaikos mazliet samaitāta ir valsts attieksme: algas minimālas, bet daudzi prasītie kursi, diplomi, sertifikāti = par maksu!
Uzreiz priekšrocības -- atlikušās! -- ne jau tām nemaitātajām un nesamaitātajām "učenēm", kam savi personīgi/bioLoģiskie bērni -- arī! -- audzināmi. Vairāk var atļauties neprecētās, vecmeitas un atraitnes, -- neprecētās un atraitnes, arī, protams, dažādas, toties vecmeitas parasti ir ļoti spilgti tēli skolās: tai skaitā, cik pats tādas esmu vērojis, -- protams, arī ne visas negatīvas un ne visas pozitīvas: toties liela daļa no viņām gan ... vismaz problēmātiskas, lai uzticētu nesavu un i savu bērnu audzināšanu...
Tātad: lielākās it kā nemaitātās -- "učenes" vecmeitas -- iespējams, ir/spēj būt lielākas skolnieku maitātājas nekā skolotājas/audzinātājas. Pieļauju, ka pieredzējumi var būt ļoti dažādi, -- pat viennozīmīgi pozitīvi?