21/02/2012 20:55 | Diskusija lasīta 7819 reizes
Masļeņica no laiku laikiem ir pareizticīgo svinamā diena, kuru svin septiņas dienas pirms lielā gavēņa. Septiņas dienas Krievijā rīb tamburīni, skan akordeoni, visi ģērbjas košās drēbēs.
Tirgus letes lūst no daždažādiem kārumiem, no resnvēderainiem patvāriem ar aromātisku tēju, svaigām baranku virknēm, riekstiem un medainiem prjaņikiem, taču tie nav vienkārši, bet ar rakstiem un uzrakstiem «Kuru mīlu — tam dāvinu!», «No mīļotā dāvana — dārgāka par zeltu».
Bet pats galvenais ir pankūkas! Pankūkas — saules simbols! Masļeņicas laikā ir jāizklaidējas, katru dienu jāiet ciemos vai jāsagaida ciemiņi pašiem. Ir jāizmanto pēdējās ziemas dienas un jāiet uz kalniņiem braukt ar ragaviņām, jāiet uz karuseļiem, jāiet rotaļās, jādzied častuškas un jādzen joki bez sava gala.
Viens no galvenajiem izklaides veidiem ir maskarāde, kur obligāti ir jāpārģērbjas līdz nepazīšanai vai jāietinas kažokā no matu galiem līdz papēžiem un jāsadzer degvīns ar lāci.
Masļeņicas pēdējā dienā dedzina salmu lelli (attēlā), kas simbolizē ziemu un nozīmē, ka pavada ziemu līdz nākamajam gadam.
Masļeņica aiziet un ar to kopā arī ziema, un pavasaris ienāk tās vietā!