O, šito var aizrunāt vēl tālāk. Tādam ritīgam padomjlaiku bīdītājloceklim, kuram visu mūžu šķitis, ka viņš ir gana veiksmīgi zinājis un dabūjis visu, ko vajadzēja dabūt un sevi par to baigajā vērtē turējis... izrādās, ka citiem... daudziem... viņš dēļ tām sakrātajām grabažām neko vērtīgs ne bijis, ne kļuvis.

Es arī vienreiz dzīvē izbaudīju to brenda( zīmola) laimi, un drīz vien sapratu - nav vērts . Vēl Padomju laikos pabūdams Rietumvācijā firmas Levi’ S veikalā nopirku pirmos džinsus . Un ne ķīniešu pakaļdarinājumu, bet oriģinālo . Ak, kā mani apskauda daži kolēģi ! Staigāju lepns kā pāvs, bet pēc zināma laika saplīsa un izģida ... neko darīt . Gāju uz Centrāltirgus būdām un nopirku lētos, nefirmīgos, atbilstoši savai figūras lejasdaļai . Un kas to būtu domājis, kalpo tikpat ilgi kā tās superfirmīgās . Kopš tā laika vairs nemeklēju firmas, bet gluži parastus apģērbus. Un smiekli nāk, kad satieku cilvēkus, kuriem šausmīgi rūp, lai visi redzētu firmas zīmes uz viņa aksesuāriem . Par no saules brillēm nenoņem to uzlīmi ...

Atbildot uz tēmas jautājumu.
Es pēc definīcijas ciest nevaru haļavu.

Dīvaini man tie uzskati:)))

Bet piekrītu merkuram.Brendu bļembas krīt uz nerviem.Garderobi šad tad atsūta no UK, fāterlande.Viņiem laikam ir slimība visur ko"uzķepēt".

... mani tā vistu akna bekonā-tā kā vairāk ieinteresēja:)

Gaars... Un ja vēl na haļavu...

mic, vistu aknas pie mumsīm nav pa dārgo... tik daudz pati varu nopirkt:))... neies tak jau uz Ķekavas veikalu pa pliko-pārdevējas baidīt:)

..es a uz taas vistu aknas bekonaa vis dien skatiijos... un laiziijos...

Ūja ! Dāmas atkal pa ķēķi un ēdieniem ...

.ta jau neesi paskatījies piektdieņa ziņu..un, kas ap to...

Nu nevar paspēt visur ielūrēt un izsapētīt .

merkurs Un smiekli nāk, kad satieku cilvēkus, kuriem šausmīgi rūp, lai visi redzētu firmas zīmes uz viņa aksesuāriem.
saprotama lieta, sadalu viedokli. mainās laiki un mainās tikumi. varbūt sen sen firmas izstrādājumi bija ilgspēlējošāki, tak darbaļaudis ar maciņiem nobalsoja par lētiem sūdiem un firmām nekas cits neatlika, kā arī sūdus sākt ražot, lai neizputētu, tak jau letāk sanāk. kad esmu jaunu stiklu iepircis vai kameru apgrādējis, es saprotams, visādi izpenderējos un saku: "kad es tam suņam speršu, tad viņš pēc 5 minūtēm būs beigts!", bet tie joki.
BET - iz dzīves. kolēģis pa fotō līniju nomainījis FE-2 Nikon’u pret Canon’u EOS un viens no agrumentiem ir, ka "pacients jau skatās (redz?), ar ko es atnāku bildēt.". man jau gan šķiet, ka ja aparāts liels, melns un ārzemju, tad jau detaļas ierindas pacienti neatšķir un tādi gudrāki iebrauc, ka ne aprāts tas pats galvenais. nu jā, tas mazliet svādāk, no kameras ta bildes kvalitāte atkarājās, bet pakaļas komforts jau tā ± ir vai nav.
satan Es pēc definīcijas ciest nevaru haļavu.
saņemt, izsniegt vai gan - gan? nesatraucies, humpalu devēji par humpalām nopērk to apziņu, ka labu darbu izdarījuši, karroče, atmazgā ♥-apziņas!

hari!

Nu par humpalām un ♥ :D-jā.

Bet es gribēju teikt, ka nu jau gadus~25 neko negribu saņemt, nedodot ko pretī.
Nu nebūtu jau padļaks ar apenēm nodesot pa veikalu:)
Bet man tas nav vajadzīgs:)

merkurs Agrāk Padomju cilvēkam bija tikai viens jautājums - kur dod un kā var dabūt . Tagad jautājums, kā lai tiek vaļā no nederīgā, apnikušā, liekā.
nu, tā, tā. tusiņš un tā. un tā jau pie viena arī liela promaucība!
satan, pa lielam viedokli saprotu, bet sadalu tikai daļēji - ja man labs cilvēks un no ♥ dod, pieņemu. nu, ka no ♥, tas ietver sevī, ka neesmu obizjānijs justies obizjānijs. paretam pat ieminos - ja redzi to vai shit’o, nepaej garām 1-aldzīgi! un - dots devējam atdodās, bla, bla - bet ne jau 1-mēr tā 1:1 no tā, kam kā izlīdzēts.

hari!
Nu teiksim tā.Negribu nevienam palikt parādā.Un tā naff haļava.
Tu teici-ja cilvēks no visas ♥ grib ko dot-.Ok.Bet es tik un tā jūtos kautkā ne tā.
Stulbi aizspriedumi noteikt.Bet tas nu tā.Stulba lirika:):P

satan, parādā palikt arī nevienam negribu. pat būt parādā vairāk kā varu no kartes noņemt negribu. bet ir reti gadījumi, kad var ko pieņemt nejuzdamies parādā paliekošs. nu, uz shit’ādu bodi varētu aizskriet i ja nebūtu drēbīšu, i ponta dēļ. tak atturētu aizdomas, ka tur var būt nelaba kompānija. nu, nahvostņiki konceptuālie.

Man patīk izaicinājumi un azarts, bet reāli arī ir tā, ka man ir tikai ar pašas rokām pelnītais .To arī novēlu citiem, pa nopietnam. Cits jautājums - ko darām
, lai dzīve nebūtu tik garlaicīga, lai viss, pilnīgi viss nebūtu iepriekš paredzams.

Nesaprotu vārda "garlaicīgs" nozīmi. Nekad nav bijis ar sevi garlaicīgi.

Satan: "Negribu nevienam palikt parādā."! Prōzit! Visu cieņu = 100%. Man līdzīgi, -- i pašam gribas iztikt tā, lai ne no viena nekas nebūtu saņemts par velti un ciest nevaru ļaužus, kuri nadzīgi uz jebkādu haļavu. (Vistuvākie/savēji, kur tiešām sirds/dvēsele klāt, tur cits stāsts, bet uzmanība tāpat allaž saasināta: nedari otram to, ko pats negribi dabūt.) Un maksimāli censties neko uz parāda neņemt, kamēr vien iespējams. Vēl jo vairāk, ja nav priekšstata, kā atdot -- aš līdz besim... Vai vienmēr izdodas, -- uzreiz pat nepateikšu, bet -- šāda nostāja pašam noteikti ir palīdzējusi.
Plikam pa bodi? Nu hohmas dēļ daudz ko var, bet/arī ne nezināmas kvalitātes bikšu dēļ.

Ube, ar sevi tiešām nekad nav garlaicīgi, ja pierasts neatlaidīgi domāt, toties no garlaicīgiem līdzcilvēkiem vairīties gan ir vērts.

mariins4x4 | 20.01.2012. - 09:18:34
Jāpiekrīt, ka es arī līdzīgi domāju pārādu sakarā, jo man no bērnības šķiet ir iemācīts, ka jāiztiek ar to, kas tev ir nevis jāskatās kur paņemt nedomājot kā atdosi! ;)