mja..ta ir gan baigie "profesori" jau kopš autiņiem (tagad gan jāsaka pamperiem)

Versij, mazie vecīši -- gados paveciem vecākiem?

Ne tik taisnvirzienīgi un/vai vienkārši: paši vecāki var būt pat ļoti jauni -- vienam "mazam" vecītim vai vecenītei, ko slēgtā vidē faktiski vairāk audzina vecvecāki, ko mazie vecīši spiesti pieņemt kā savus vienaudžus -- īsto vienaudžu vietā.

Versij, mazie vecīši -- gados paveciem vecākiem?

Ne tik taisnvirzienīgi un/vai vienkārši: paši vecāki var būt pat ļoti jauni -- vienam "mazam" vecītim vai vecenītei, ko slēgtā vidē faktiski vairāk audzina vecvecāki, ko mazie vecīši spiesti pieņemt kā savus vienaudžus -- īsto vienaudžu vietā.

Tas cipars 50 mani mulsināja gan, biju apjukusi, bet tikko palika, nekas nemainījās, smaidu un dzīvoju tālāk, par 60 g vēl neko nezinu teikt
Par vecīšiem, nu tādi drusku savādi un pārgudri izaug arī tie, kuri ģimenē aug vieni un dzīvo līdzi mammas un tēta dzīvei..vienaudžus satiekot vien skolā..

Kaut kas aplams var gadīties jebkuros apstākļos: bērnudārzā sīcis var daudz laba iegūt, ja loterijā vinnēs labas auklītes, audzinātājas. Var arī nevinnēt, -- var nākties apgūt primitīvus bara instinktus: kā gadījās padlaikos redzēt bērnus, kuri spļāva savā kompotā, lai pārējo bara dzīvnieciņi šos bez sava saldēdiena neatstātu. Mazajiem vecīšiem, ja paveicas ar gudriem vecvecākiem un/vai vecākiem, tādas problēmas var nerasties...
(Var rasties citas... )

... it kā sevi mazo vecīšu vai cirvju kategorijā neieskaitu... taču, kas zin, moš kāds/a ar ieskaita... tas tā... bet gribēju konkretizēt saprašanai priekš sevis tēmas pieteikumu, proti, tā izslavētā pusmūža krīze vīriešiem izpaužas ar kopdzīves modeļu maiņu, un sievietēm ar reproduktīvā orgānu funkcionēšanas atrofiju... jebšu kā savādāk???

Manuprāt dzīvi radikāli nemaina cipari, bet notikumi dzīvē... kāds tā ieiet vevvecāku tēlā, ka vairs no tā netiek ārā, kāda dzīvi izmaina kaķis vai suns, kāda cita slimība... vai tuva cilvēka zaudējums..

Jā, palabojumam, ka "mazie vecīši"- ne vecāku, bet reālo audzinātāju produkts, tam es varu piekrist. Laikam jau mana misēšanās aiz tam, ka automātiski pieņēmu vecākus kā audzinātājus Tā tas ir manis vērotajos gadījumos.

Šajos laikos jauniem vecākiem būt par reālajiem audzinātājiem ... vispār sarežģīti: darbu samaksas tik mazas, darbi tik intensīvi tiem jaunajiem vecākiem, ka tiem pašiem tikt pie reālās audzināšanas nemaz nav vienkārši. Kopumā liela loterija, kam tiek pakļauti bērni bez viņu piekrišanas.

Arī tālākajā izaugsmē loterijas elementu skaits/nozīme nemazinās: var īpaši paveikties kaut ar vienu labu skolotāju pamatenē... videnē... darba kolēģi -- tam, kurš nav gājis augstskolā... pasniedzēju... Var nepaveikties un no kāda gadījumcilvēka saņemt arī izšķirīgu negatīvo ietekmi. Un... = nekas labs no cilvēciņa sagataves -- bērna, jaunieša -- nesanāks arī tad, ja visās attīstības pakāpēs tam apkārt būs garlaicīgu mietpilsoņu bariņš, domāšanā stīvas tantes vai onkuļi.

Nu ja mēs te lēnām, bet neatvairāmi iebraucām citā lauciņā. Ne gluži vairs par tēmu. Taču nekas labs no cilvēciņa sagataves -- nesanāks ... hmmm... kas vienam baigi labs un kruts, citam- vienaldzīgs. Vēl kādam garlaicīgs, un vēl kādam- vnk smieklīgs. Kā jau it visā. Un, ja kāds apgalvo- vo, šis ir gan labs... tad es laikam skatos- kas ir tas apgalvotājs.

Un atgriežoties pie vecumu krīzēm un mazajiem vecīšiem ( respektīvi- tiem, kuriem vecuma krīze iestājusies jau bērnībā ) tieši tas pats- kādam šis savecējušais bērns šķiet ļoti inteliģents, vispusīgi gudrs, daudz zinošs, ļoti pieklājīgs, ieturēts, utt, utt, utt... a kādam- vnk pasmieklīgs sausiņš.

Daudzveidībai, Versij, tomēr ir sava jēga... Man tomēr tās mazgadīgās vecenītes liekas šarmantākas par jebkura vecuma pajolītēm, kas par visu, ko nesaprot, izmanto universālo pašaizsardzības ieroci -- pasmiešanos: uzreiz tik kruti izskatās no malas.

... ei versija, 4x4... Jūs varat atbildēt uz manu - svilpis | 10.01.2012. - 11:26:38 - jautājumu, jebšu izklāstīt savu redzējumu par krīzi - kas tas ir?
no pēdējām divām lapām tā arī neiebraucu matērijā...

svilpi..piedod, iespraucos pa vidu... krīze-tas ir viens no jēdzieniem psiholoģijas zinātnē..vēlies par to parunāt?:)))))

Svilpis! Šoreiz piekrītu itin droši: seksologiem pazīstamās šķēres savu paveikušas: kad kakli vairs nevar, kaklu grozītās galvas -- negrib un meklē citus variantus: kā ar Cēsu alu... Šās, protams, tūlīt iebildīs, izejot no pretējiem pieņēmumiem...

Versija..es laikam nezinu nevienu bērnu, kuru varētu nosaukt par sausiņu... tiešām nevienu.

tavstaurenis | 10.01.2012. - 11:58:01

parunāt??? Te jau runā... es tik gribu saprast par ko ir stāsts... mēs ar mazo vecīti esam vienisprātis - papriekšu jānodefinē problēma... un tad jālūko viņu risināt...

mariins4x4 | 10.01.2012. - 12:00:00

... malacis veco zēn... redz, var taču kad grib!!!

Svilpi... te lielākoties nediskutē par problēmu-te " atgremo" ... ja kas-tad problēmas jau nav..ir problēmsituācija(vien)..tas nozīmē, ka ir dažas pazīmes, kas norāda, ka reiz, kādreiz tā varētu rasties, un tad, ne jau visiem/ām:)))

ja jūs kkādus sūdus uz ģīmi smērējat- tas Jūs neglābs... sportot un velreiz sportot. pēc iespējas vairāk uzturēties svaigā gaisā, vairāk kustēties, laikus iet gulēt izgulēties bet nepārgulēt, nestresot pie iespējas izkāp 1-2 pieturas ātrāk pirms mājas un paej ar kājām.Un pie tā vissa neaizmirstiet pareizi elpot. izpuvušu koku var arī aizšpaktelēt- kā gludu... un neviens to nepamanīs... tākā nebezdiet dīvānā pārmēru ilgi