Vienā vārdā- iejūtība, t.i., sajust otru kā cilvēku (kā sevi)

Te ir ko padomāt. Cilvēcība ir tad, ja cilvēkam ir cilvēka īpašības, bet tās taču ir dažādas. Vienkārša cilvēcība? Cilvēks bez sarežģījumiem...

Ne visus var sajust kā sevi, bet tad nu vismaz tolerance...

Vai ir arī nevienkārša cilvēcība, ja reiz piesaka kā vienkāršu cilvēcību????

nu, ne obligāti katru sajust kā sevi, tak bez poхуиsma.

Vienkārša cilvēcība ir arī atbildība. Visos līmeņos.
Tāpēc manas pārdomas...

Piekrītu, ka lielā mērā tā IR liekulība. Par Mariina diskusiju... Acīmredzot, ja notiek tādas lietas, par to ir par maz runāts. Jā, reizēm notiek nelaimes, kuras nevar paredzēt. Tomēr te uzreiz ir redzami pārkāpumi. Vasaras riepas... šajā laikā! Tiesību nav... Attiecīga braukšana, ātruma izvēle... Kur vecāki? Kur policija? Kāpēc jau sen tajā vietā, kur jau notikušas avārijas, nav attiecīgas drošības barjeras... u.t.t.
Nesen kāds kolēģis bijis uzaicināts padežūrēt lauku kluba ballītē. To, ko viņš tur redzējis... viņam vienkārši vārdu trūka to aprakstīt. Pilnīgs "bezpriģels", latviski sakot. Pamatskolas vecuma jaunieši, patiesībā- bērni, piedzērušies nejēgā, ar pudelēm rokās mierīgi staigā pa deju zāli, kāds "nolūzt" turpat pie kluba... guļ zemē, nevienu tas neuztrauc... labi, ka salīdzinoši silts, brauc ar autiņiem... tieši tāpat kā šajā gadījumā. Jūs domājat, ka tas ir vienīgais gadījums? Tā tas notiek ļoti daudzās vietās. Par to ir nevis tikai jārunā, bet skaļi jākliedz!
Policists ir viens pa vairākiem miestiem, tas nav sameklējams... un viņš reāli nevar visās vietās būt...
Nemaz nerunājot par konkrēto gadījumu, tēma ir ļoti aktuāla un nav ko izlikties, ka tā nav.

varbut tā ir spēja arī aizverties..tad kad jaklusē... sajust..to kad tas ir cilvēcigi...

Prasās pēc precizējuma, kas ir cilvēcīgi un kas nē... Skatījumi var atšķirties.

Pienene47, tepat netālu jau tikko labs tolerances paraugs: "Stulbais žurnaļuga."

Mice, cilvēki nebija gatavi atbildīgi runāt. Liekulīgi aiztaisīja acis paši un pacentās i kādam citam muti aizvērt. Gribēju pagaidīt uzputas un tad pievērsties ikdienišķiem sīkumiem, lai tā nenotiktu: piemēram, ģimenē ar bravūriģiem sīčiem apspriežot auto krāsu, ērtumu utt., saņemties un kādam no pieaugušajiem pateikt, ka svarīgākas par krāsu un pulējumu utml ir ceļam atbilstošas riepas... ka nevis tas ir kruts, kurš pirmais ielec auto, bet gan tas, kurš neslinko un -- kaut ne jaunu, bet labāku -- gumiju piemeklē: ne tikai prezervatīva gumiju.

PSRS laikos... un to vairs neredzēt kā savas ausis

Mice, šī NEBŪS tēma par Krāslavas traģēdiju. Lūdzu piedod. Bet neturpini to domu, sarunāts? Ne te.

Versij es gaidu atbildi par cilvēcību_necilvēcību?????

Es jau visu pateicu, ko domāju. Nesatraucies!

Mocci, vienkārša... tādā izpratnē... ka... hmmm...

Rīcība var būt diktēta no daudziem un dažādiem aspektiem. Gan savtīgiem, gan objektīviem, gan personiskiem... tā būtu salikta... sarežģīta...

Vienkārša... bez kādiem zemtekstiem, bez zadņej misļi... nu, padomā tālāk pati... man maz laika patreiz.

Vienlaicīgi diviem dažādiem cilvēkiem cilvēcīgi aktuāli var būt atšķirīgas aktualitātes pat bez zemtekstiem - viens dzer alu un cilvēcīgi piedāvā otram, bet tam cilvēcīgi dikten čurāt gribas...

Es par to, ka nevienam nav tiesību aizliegt izteikties - un izlemt citu vietā.

... mice-vienkārša cilvēcība varbūt varētu sākties ar nemoralizēšanu, bet pastāvēt klusu...

šis gadījums vai cits, bet cilvēcīgi ir LAIKUS iejaukties... ja ir jāiejaucas, nu kaut vai uz kādu māju skurstenslauķi aizsūtot, kur tantukam pašam saprašanas nepietiek...

To šokējošo... par ko trūkst vārdu... to vajadzētu runāt tad, kad ierauga. Uzreiz. Tajā brīdī. Un tur, kur ierauga.

Un šis gadījums to vien atgādina... arī es reizēm nodomāju - ne mana cūka, ne mana druva, kad redzu ko aplamu... , ne vienmēr iejaucos, bet laikam jau vajadzētu...

Versij, uzreiz ir plikas emocijas, racionāluma domās un attieksmē tad parasti nav... tieši tad ir vērts paklusēt...