Te vietām ir sajaukti jēdzieni -valodu zināšanas un oficiālā valsts valoda.
Piekrītu Prezidentam Bērziņam, ka Valsts valodas jautājums nav apspriežams tā ir latviešu valoda, kurā notiek visa oficiālā sarakste, lietvedība un ārējā oficiālā starpvalstu komunikācija ES līmenī. Piem izglītības dokumenu izsniegšana un ārvalstu oficiālo dokumentu atzīšana.
Starptautiskos Publiskos pasūtījumos pretendentiem jāiesniedz visi dokumenti latviešu valodā, vai arī dokuments ar pievienotu notarizētu tulkojumu ( ar dažām valstīm ir līgumi, kas neprasa apostolizāviju, citām vajag).
Tā ir Valsts valodas jēga.
Tas, ka daži krievvalodīgie ( nejaukt ar krieviem) cenšas veidot zināmu nestabilitāti, lai gūtu popularitāti ir pilnīgi cits jautājums. Te normāli vajag reizi pa visām reizēm pateikt skaidru NĒ, lai vairs pat starptautiskos līmeņos nebūtu apspriežams šis jautājums. Piem EDSP, kur Krievija vienmēr cenšas kaut ko riebīgu izdarīt. Tiesa, tas tikai tādā gadījumā, ja referendums būs noticis, jo, manuprāt, rosinātāji, balstoties uz demokrātijas principiem, gribēja pazīmēties, bet liela iespēja, ka būs negatīvs rezultāts, un tad būs jātur mutes par šo tēmu.
Par valodu zināšanām - es varētu lappusēm rakstīt kā valodu zināšanas man ir palīdzējušas sasniegt dzīvē to ko esmu sasniedzis, tāpēc vēlreiz apgalvošu - šai valstī 4 valodas (latviešu, angļu, vācu/skandināvu, krievu) ir jāzin, lai veidotu karjeru, un iegūtu labu izglītību. Ģeogrāfiski un mentāli mazāk noderīgas ir franču, spāņu, portugāļu valodas, kas pasaulē tomēr ir stipri izplatītas.
Referendumā par valsts valodu gan derētu drusku virs ikdienas pacelties un saprast, ko grib iznīcināt šī valodu jandāliņa iniciētāji
0
0