viena pie bezkaunības (un ne tikai!) pierēķināma uzvedība:
pati uzsāk sarunu, pati sarunu ievirza kašķa gultnē, "argumentē" savu pozīciju ilgi, nesakarīgi un paglupi, ja brīdī, kad stāsta absolūtas glupības, kuras jau no konkrētā personāža esi 7-11 reizes dzirdējis, mēģini pārtraukt, nevis saka "извини, что не даю себя перебивать", bet turpina gvelzt tās pašas aplamības, tikai 3-4 reizes skaļāk un garo un nesaturīgo runu beidz (кончил, не кончил, 5 минут, уходи от микрофона!) ar tekstu: "ei, es nemaz par to negribu runāt! man par to riebjās runāt! kā var cilvēks nesaprast to, ko visi saprot! man riebjās runāt par to ko visi normāli cilvēki saprot, tikai tu nesaproti! tikai tu nesaproti to, ko visi normāli cilvēki saprot! ko es ar muļķi runāšu! ko man tev stāstīt, kad tu nesaproti! kad tu to nesaproti, tad takš es netērēšu laiku tev stāstot! ja tu nesaproti to, ko normāli cilvēki saprot, tad paprasi kādam normālam cilvēkam, viņš tev izstāstīs! ko es te ar tevi laiku tērēju!" un kad Tu atviegloti nopūties, klāt ir atkal ar jauniem "argumentiem" 7-11 minūšu garumā un runu atkal beidz ar tekstu "ļeru, ļeru - ļē", tak, ja mēģini argumentēt savu pozīciju, pirž, atraugājās, vemšļājās vai labākajā gadījumā atbild: "nerunā, man neinteresē, ko es ar tevi runāšu, kad tu nesaproti to ko visi saprot" un turpina runāt [acīmredzot ar sevi] ilgi, skaļi un ar daudzām, bet ļoti īsām pauzēm pēc "nobeiguma" vārdiem "es nemaz par to negribu runāt, man riebjās runāt par to ko tu nesaproti, ko visi normāli cilvēki saprot, kādam lai tev izstāsta! ko es te ar tevi laiku tērēju! ja tu nesaproti, es tev nevaru palīdzēt. ja tu esi muļķis, paliec muļķis, ļeru, ļeru, ļē"!
bēēt - paceļās man jautājums - runāt ar mani (īstenībā stāstīt man!) to, ko es zinu un saprotu, to tā stulbā zoss gribētu gan darīt? un paceļās man vēl 1 jautājums - nahren man klausīties wisko, ko es jau sen zinu vai to, kam nepiekrītu, tādēļ, ka tās glupība un vsjo! un lāgā atbilde nenolaižās.
0
0