Viss tā ir, kā Jūs, Josich, sakāt.Bet tas norisinās dabiskā ceļā, bez lieka skaļuma un asumiem.
Kas saasina šos jautājumus? Daudz kas no tā ir arī tieši mēdiju rokās.:)
Un domāju, / man nav ar ko pierādīt, bet ir tāda sajūta, kas bieži vien mani neviļ/ ka mūsu "gudrie" gara un kultūras tradīciju kopšanai velta daudz. Tikai to nereklamē.
Un "latvietim"jau ir asinīs - 3 latvieši un partija. Tā kā to šķelšanos nevajag novelt uz "gudrajiem".
Konkrēts piemērs - ko mēs zinām par saviem kaimiņiem? Vai pazīstam, vai parunājamies? Dzīvoju 55 dzīvokļu mājā un pazisti labi, ja 15. Labi, var teikt - es tāda individuāliste. Bet neviens arī man nav nācis klāt un teicis - Iepazīsimies, sataisīsim kopīgu tējas vakaru. Un tā veidojas tās kāpņu telpu "partijas" - kad jāizvirza mājas pārvaldnieks - visi rausta plecus
Un vēlēšanās darbība tāda pati - kā, ja kaut ko kāds ( solījumus cilvēkiem) iemet skudru pūznī. Skrien, brīnās, savas ūsiņas(smadzenes) kustina, līdz nomierinās, pierod un viss iet savu gaitu. Ir iespējams- tomēr savādāk kā līdz šim.
Un kaut kretīne/ pēc Josičha vērtējuma/ arī tiku audzināta cienīt cilvēkus, cienīt vecus cilvēkus, cienīt valsti/kaut tajā laikā citu, bet tajā arī bija Morāles Kodekss/. Tas viss notika jau padomju laikā un ne sliktā kvalitātē. :)
Attīstība norit pa spirāli, itkā atrodamies augstākā punktā, esam tehniski izglītotāki, erudītāki’... bet vai sirdsizglītība un cieņa pret otra personīgās dzīves neaizskaramību ir uz augstāka līmeņa - domāju, ka stipri vien pat ro varētu padebatēt:)
Tādas ir, lūk, manas domas.:)