Var atmiņas cilāt ik pa brītiņam, kaut ko vienmēr atrast ar ko sevi pasāpināt... un var necilāt un noslēpt visdziļākajā dvēseles stūrītī ar lielu piekaramo slēdzeni priekšā. Bet dzīve laikam tomēr ir pārāk īsa, lai tā pa īstam kaut kas iegrimtu pilnīgā aizmirstībā. Varam būt apmierināti, ja pieredze dod mācību, bet parasti laikam tā nenotiek.
Būt apmierinātai sievietei - tas ir katrai ļoti individuāli. Tādas kopējas formulas nav. Tāpēc ir JĀCENŠAS savu iespēju robežās ŗadīt apstākļus, lai būtu apmierināta. Labi, ja ir blakus uzticama vīrieša plecs... bet, ja nav arī tad ir iespējams rast dzīvē prieku:)
Puspulkvedi- vai vīrieša laime ir ne sevišķi gudra sieviete?