Bija reiz, nu vairs ne...       

hmzs... un kaa ir ar garinjiem? Jums taads ira? un vai ticat?

Kad mani bērni bija mazi, pa brīvlaikiem un vasarām pie mums regulāri dzīvoja māsa meitiņas (visi apm. viena vecuma bija)... Mums bija tikai viena istabiņa,pārdalīta uz pusēm... un priekšnamā iebūvēta 1,5 m virtuvīte.bet nebija tik traki... laikam jaunībā vienkāršāk visu uztver.Atceros,ka regulāri pioe mums bija pagalma bērni,draugi... visi tika arī pabaroti,ja sagadījās pusdienlaikā   nezinu, kā tas izdevās,naudas bija maz,bet kaut kā visiem pietika... protams-smiltis regulāri,drēbes, mantas u.t.t.bija tīri interesanti-kad visi auga lielāki,sākās ballīšu laiks,pucēšanās mājās pie visiem spoguļiem,kosmētikas maki,tā trkā skraidīšana un uztraukšanās,kā izskatās... un draugi un draudzenes priekšnamā   toties es biju droša,zināju,kas un kā... biju visā iesaistīta,naktī mierīgi gulēju un neuztraucos,kad būs mājās.         
Bet tagad gan-tā gribas mieru,mājās svētkus cenšos minimāli svinēt,tā vienkārši..tagad uztraucos par katru sīkumu,nekārtību... kad atbrauc meita ar ģimeni,mazās meitiņas-bardaks,somas,mantas... bet nu jāpaciešas,mīļi jau man viņi   
vispār-par laimi,mums lielākoties jubilejas vasarā,tad jau labi-ejam ārā,pikniki un tā tālāk         

sveshi ljaudis    nestaiga un iekshaa netiek aicinaati   
tikai saveejie no savejiem   

laimīgā. Tev ir mājas.

Man arī ir...    

arī laimīgā!

Pirms mēnešiem 3 pie manis ievācās apakšīrnieki un paziņoja, ka esot mani mājas gariņi, padzīvošot aiz plīts un veļas mašīnas un aizvietošot circenīšus. Es jau neko... bet tad pa ventilācijas caurumu sāka kursēt viņu radi un draugi un apdzīvoja aizvien plašākas teritorijas. Kad sāka rasties bērni, un gribēja būt par datora gariņiem, es vairs neizturēju... NEVAJAG MAN NEKĀDUS NELŪGTUS CIEMIŅUS, MĀJAS GARIŅUS VAI CIRCENĪŠUS AIZKRĀSNĒ! Mani nervi to vairs netur un sānu redze ir attīstījusies līdz paranoidālai stadijai, kad lecu gaisā un kliedzu no katras krītošas drupačas, garām lidojošas mazas mušiņas vai personiskās ēnas.

Man ir liela ģimene un veel dziivnieciņi un brrniem draugi naak un taapeec ne sevišķi patiik maajaas ciemiņus sasaukt, jo taa jau taa burzma ikdienaa nogurdina, bet vai man kaads prasa... ,deels ar vedeklu mil sveetkus svineet un pie tam manaa istabaa, jo taa ie vislielaakaa. Bet pašai man patiik pie citiem ciemos iet, tad varu taa riktiigi atpuusties, kad pati esmu ciemiņš.

Man neizbūvētajā augšstāvā pelīte skraida...    

man ir bijuši dzīvē dažādi periodi. līdz kādiem 35 gadiem - katrā laikā kāds varēja nākt ciemos, ja bija tuvumā un gribējās parunāties vai iedzert tēju. bija neskaitāmi draugi un paziņas, atvērtā vide. tas laiks beidzās, tad paaugās bērni un nāca viņu draugi, ar lielu daļu kuriem arī es sadraudzējos. tagad bērni jau vairāk vai mazāk savās dzīvēs, esmu diezgan viena, bet tāpēc nejūtos vientuļa. kādi ciemiņi atbrauc vai draudzenes ienāk, bet tas ir paretam un tikai - iepriekš brīdinot. visi zina, ka reizēm es pat durvis neatveru uz zvanu, ja nezinu, kas aiz tām. visvistuvākajiem ir konkrēts veids, kā zvanīt pie durvīm, tie var nākt arī bez brīdinājuma... :)

Jā, laba tēma... pārdomu vērta... daudz jauku komentāru, un ļoti pareizi... Mana māja un svešiniekus gribu redzēt tikai tad, kad šie pieteikušies un es esmu apstiprinājusi... Arī pati ciemos pilnīgi bez zvana negāžos, vismaz pāris stundas iepriekš sakontaktējos un pavaicāju atļauju vai drīkst...
Bērnus - var iemācīt ļoti viegli, lai nevestu PILNU māju ar svešiem, jo katram jau ir kāds tuvāks draugs (viens), kuru tomēr drīkst vest arī biežāk...
Nu vispār man laikam grūti spriest, jo man tā nav bijis, ka māja būtu "ļaužu" pilna...

zivucis          
cepums un shokolaades konfecte tev par 17.11.2008. - 00:25:25
:D :D

nu - elementāri - ja uzņem ciemiņus pie sevis, izpaliek tālais ceļš mājup. ja esi ciemos - piegriežas - atklanies. a izsētot ciemiņus smags fizisks darbs.

konfliktus labāk risināt ne mājās. īpaši ne savās. ja nu sanāk klope, lai nav materiālie zaudējumi. 2. no ne savas mājas pacel cepuri un aizej. a izsētot kolokvientu ne katru izdodas ātri un mierīgi.

man, starp citu, ir arī pieredze ar hospitalityclub. tā ir vispasaules interneta organizācija, kuras dalībnieki ceļojumu laikā cits citu izmitina par brīvu (ja kāds prasa maksu, tas tiek izmests). gada laikā bija kādi 5 viesi uz pāris, trīs dienām. no Vācijas, Dienvidāfrikas, Amerikas un Lielbritānijas. tagad gan esmu savā profilā ierakstījusi, ka uz laiku viesus neuzņemu. bet tas bija jauki.

Esmu viesmīlīga, savās mājās esmu pat taisījusi klases salidojumus :) Ļoti patīk ciemiņi. Kad bērns sāks iet skolā, gribētu, lai ar saviem draugiem tusē pie mums vai pie draugiem, bet mājās, nevis vazājas pa vārtrūmēm, pagalmiem vai krogiem.
Neaicināti = negaidīti ciemiņi gan krīt uz nerviem. Bijis tā, ka ierodas par nepiezvanot, bet es slinkumā vārtos pa gultu dienas vidū, bardakā. Jau daudzi gadi pagājuši, bet šo pretīgo sajūtu nevaru aizmirst!

es stundu jau ņemos ar sīko savandītajām sekām , drēbes sasmērijuši ar krēmu , lūpu krāsu, tādus visādu pigorus sadarijuši , vēl šo to izlaistijuši ... nekādi vairs bērnu viesi ,ja nemāk uzvesties, dabuju i drēbes mest laukā i visu ko ...
mas nekad nav tā uzvedies , tas otrs ar ... kopā sadarijuši brīnumus , pat spļaavuši uz grīdas ... vsjo ...
un nevar tak visu laiku vaktēt , nav jau cietuma kamerā , bet šitāda uzvedība liek domāt ,ka sīko draudzība vēl nav īsti draudzība un vēl nav jādauzās vienam pa otra mājām...

haijama... tas laikam ir ar drusku ekstrēmi ... ko šie pie Tevis darija ... tik gulēja ???vai uzņēmies ar šos kur izvadāt , ko parādit iz LV ??????????
nebiju neko tādu dzirdējusi , būs netā jāpaskata

hospitalityclub.org
kam interesē - iesaku. tur par visu var vienoties, skaidri norādot, ko es piedāvāju, ko nē. ko gaidu no viesiem, ko negribu sagaidīt. esmu norādījusi, ka varu ne vaiirāk kā divus cilvēkus, ne ilgāk kā trīs dienas. brīdinu, ka man ir divi kaķi (ja nu alerģijas), informēju - varu piedāvāt pusdienas vai nē, varu pavadāt pa pilsētu vai nevaru, kādas valodas protu. ir arī norāde, cik ātri iepriekš ir jābrīdina par ierašanos. pēc viesu uzņemšanas -klubā ir pieņemts, ka es ierakstut manu atsauksmi par viesi un viņam jāieraksta par mani. ja kāds piesakās - noteikti vispirms lasu visas atsauksmes. par atteikumu neviens neapvainojas.