06/07/2011 17:29 | Diskusija lasīta 5330 reizes
Pacietība ir debess dāvana - senatnē mēdza teikt cilvēki. Kāpēc pacietībai būtu jānāk no debess, ja, kā liekas, tā var būt vienīgi sirdij? Bet kā gan sasprindzināsim pacietību, ja nepazīsim Augstāko Pasauli? Tikai tad, kad no sirds uz Augstāko Pasauli nostiprināsies sudraba pavediens, nāks pacietības izpratne. Mēs cienām šo kvalitāti. Ar to saistās gan iecietība, gan ietilpināšana, citiem vārdiem - Vārtu atvēršana. Ja mums kaut kas nav tuvs, bet tas atver kaimiņa sirdi, vai tad nepacietīsim, lai tikai aizdegtu kāda sirdi? Vai tiešām izvēlēsimies savu labsajūtu un nocietināsim tuvākā sirdi? Vai turklāt tā nebūs lieliska pārbaude - vērīgi papētīt, kas īsti atver sirdi Labajam? Sasniegumu daudzveidībā nevar` neatzīt sfēru kopējo harmoniju. Kaut arī tā izpaustos vienā vienīgā skaņā, taču katra īsta nots skan kosmiskā konsonansē un jāuztver saudzīgi. Cilvēki ļoti satraucas savā sirdī, ja tiek atrauta šī nots. Pacietības pārbaude ir viena no augstākajām pārbaudēm.
/Agni Joga.Sirds/