Daži no maniem "nekad" - nekad nebūs man balta un liela mašīna Nekad negribētu strādāt savā dzimtajā pilsētā

..galvenais, 3x pār kreiso plecu... vai pie koka piesist:)

un tagad, cik saprotu, pasife brauc lielā baltā mašīnā pa savu dzimto pilsētu?

bet taisnība ir... ne par velti saka-sjebkura doma nonāk kosmosā un atpakaļ ar lielāku spēku, pie tam debesīs nepieņemot vārdiņu ’’NE’’.ja mēs sakām sev-es negribu saslimst vai es negribu šito darbu darīt vai es nevēlos to un to-kā likts tieši tas ar mums notikšot... konkrētais piemērs pašlaik nenāk prātā, bet noteikti pa dzīvi neskaitāmas reizes tā ir gadījies.., kad dabonu to ko vismazāk gribējusi un tieši tad kad vismazāk to gaidījusi.Secinājums-jāmācās kontrolēt savas domas, vēlmes un kaprīzes.

Tad jau man tagad jāskaita, ka es negribu McMillan TAC50 ar Leupold VX7L 4.5-18X56, uztupinātu uz Pikatini.

Desperados, tieši tā kā Tu saki braucu pa veciem ceļiem

Zinu, ka es kādreiz kaut ko ļoti, ļoti vēlējos un domāju vai tiešām man tā nevarētu būt, pagāja ilgs ļoti ilgs laiks un es to dabūju, pamatdoma dabūtajam bija, bet ne kopējais veidols... bet laikam jau pati vainīga konkrētāk jāvēlās un jāgrib

starp visu citu, nemaz nav tik viegli savu domu kontrolēt un pārvaldīt...

Olit, jāspļauj un jāsit abos gadījumos? Gan kad gribas, gan kad negribas?

bet man patīk lielas un baltas mašinas!

Traksi, jaunas un baltas es arī īpaši nebrāķētu, bet kāds par mani īpaši uzjautrinās, taisot jociņus ap un par "nekad"

Un kur tad būtu tas visas cilvēciskās kopienas katra viena cilvēka - darbu un nedarbu, vēlmju un nevēlmju, nopelnu un nedarbu grāmatvediskās uzskaites centrs? Visa informācija aiziet kosmosā... klaiņo kādu brīdi, kamēr samilzst, un tad ne no šā ne no tā - kā bumerangs atgriežas atpakaļ?
Kas vērtē katra cilvēka būtību un to, ko viņš pelnījis saņemt vai nav penījis... Pareizāk sakot, kas pats ir tik pareizs, lai būtu tiesīgs kādu tiesāt, atalgot vai prēmēt
Kas tad īsti - Dievs vai Liktenis to Vispasaules kompjūteru savās rokās tur?

Bija man jaunībā divi nekad - 1.Nekad neprecēšos. Neizdevās. 2. Nekad nestrādāšu skolā, kurā mācījos pati, bet pēc daudziem gadiem tā notika. Tātad - nekad nesaki nekad.

pasife, cik es saprotu- brauc uz maršuta par autobusa šoferi? un autobuss baltā krāsā? nē neiet krastā, viņai ir saldumu atvilktne, pilna ar šokolādi... tātad tomēr nav autobusa šoferis.

Ciprese, par to kas to nosaka, kam dot un kam nedot nezināšu teikt, bet vai tad Tev pašai nekad nav gadījies, ka vēlēšanas kaut kad piepildās vai kad piepildās skaļi pateiktais negribētais? Man šķiet, ka viss ir zemapziņā un ir teikts, ka par savām vēlmēm ir jādomā un jārunā skaļi, tad arī tā zemapziņa ar ieprogrammēto vēlmi dzen uz priekšu un neapzinati dari, to, ko kādreiz gribēji, bet aizmirsi...

nekad neprecešos..
un nekad nebusu blondine
par pārejiem nekad... visadi bijis

Despiņ, man bez tās šokolādes atvilktnes vēl pašai savs kabinets Bet braukt ar auto man patīk

Pas-Tu dusmojies kad pie Tevis kāds ienāk, traucē čaloties pa saitiem??

Nē, Beed es nedusmojos, es kā sieviete protu ļoti labi darīt vairāku darbus vienlaicīgi Un vispār pie manis reti kāds ienāk

tur mums šis tas līdzīgs. man arī kabinets, nu ne gluži pašai savs, bet darbojos tur viena.atvilktnes arī ir... un braukt patīk, tiesa neņemos apgalvot, ka to protu-bet kopš nomainīju auto-šis jaunais -tieši kā priekš tantuka braukšanas piederās.maziņš neveikls. bet ļoooti taupīgs.