Mani piemēram besi ka kāds mērkaķis ir izdomājis ka tieši uz teātri jāiet uzvalkā, kautkas kautko ir pieņēmis un man taisās tagad uzspiest kautkādu stilu..:) Padomju laikos arī visi skolā gāja formās tagad laiki mainijušies un iet kā grib, tad nahren man vienmēr uz teātri jāiet uzvalkā..:))
Piekrītu 100%. Vajag iet tā, lai pašam ērti, jo ej jau baudīt teātri. Ja pārējiem nepatīk, kā esi ģērbies, tad tā ir tava vaina.
Šis pieņemtais/uzspiestais stils ir ļoti redzams tajā pašā teātrī pārtraukumos. Piemēram Dailes teātra otrajā stāvā. Bieži lielāku izklaidi var dabūt stāvot speciāli vienā malā un traucējot cilvēkiem piekopt padomju laikos ieradināto tradīciju staigāt pa apli. Kā tads aunu bariņš iet vislaik pa apli pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Un ja tu ej pretim, tad tik neapmierināti, jo tu ej nepareizi - bet viņi pat paši nesaprot, ka ir ieaudzināti, kā auni staigāt, jo "tā ir pieņemts".
Savukārt par uzvalku valkāšanu - es uz teātri izvēlos uzvalku nevilkt. To var vienkārši aizvietot kaut vai ar tumšām kurpēm+džinsām+baltu kreklu+brūnu/melnu/baltu žaketi. Nav uzvalks, bet izskatās tikpat oficiāli. Toties uz klubu biežāk eju uzvalkā, nekā džinsās. Vienam no čomiem, ar kuru kopā uz klubiem ejam, var pateikt, kad ir izejamais tērps uzvilkts - uz darbu šlipsi nevelk, uz klubu gan un vesti ar :)
Tā kā pateikt, kā ir pareizāk nevar.
Atgriežoties pie tēmas, jautājums pašā būtībā ir nepareizs. Vārdus NAV/IR vajadzētu aizvietot ar VAR vai NEVAR (ar tendenci uz "drīkst") :) Uz šo jautājumu atbilde, manuprāt, ir ka sieviete drīkst to darīt, bet 1) pietiekami neitrāli; 2) tām būtu jābūt vieglām korekcijām (kad iepazinās ar vīrieti, tad tak stils patika. Ģērbšanās stila izjūta praktiski nemainās attiecību laikā), jo pretējā gadījumā viņa riskē saņemt pretreakciju par cenšanos pārveidot vīrieti. Respektīvi atbilde uz jautājuma daļu "jārada sava vīra, vīrieša izskats, ģērbšanās stils?" ir pilnīgi noteikts nē.
0
0