mh, ube, ceļošana laikam arī man ir tas, ko gribētos iespēt, ir arī konkrētas valstis, tikai apskatāmas ar "iekšzemnieku acīm", jo tikai tā izdevies iepazīt konkrētās zemes un tās ļaužu patieso būtīvu, nevis vazājoties barā un klausoties importētajā gidā... (junon, es ļoti cienu gidus!) tikai viesojoties dabiskāsmājās, ģimenēs, var sajust īsto garšu tautas raksturam, tradīciju gammai, mūzikai, ēdiena dažādībai (nekad nebiju domājusi, ka var tik ļoti būt garšīgs, piemēram, kaltētas zivs un liellopu sautējums jamaikiešu gaumē, mūsu izpratnē gulašs; kā garšo īsta itāļu pica, cepta labā malkas krāsnī; kā garšo mucā marinēti kāposti kopā ar ugunīgajiem kaukāziešu čilli un pašu radīts brandvīns, kā garšo īsti afrikāniska kazas gaļas zupa ar ugunīgajiem afrikāņu čilli, kuriem asumā man neizdodas līdzīgus vairs atrast... un kaut kādu citādu rīsu biezputra - ar pirkstiem ēdama, cik variāciju iespējams izgaršot 90 gadīgas ukraiņu boršča specomes aprūpē... utml.
Bet vairāk par "rīšanu"
man tomēr gribas braukt īstā polārsuņu pajūgā, nirt tā pa riktīgam dziļi okeāna dzīlēs no kuģīša, peldēties kopā ar delfīniem (atzīšos - filmu iespaids
), un padzīvot vismaz kādu mēnesi atkal augstu kalnos - uz izdzīvošanu, bet ne dzīvībai bīstamu, ar izpletni lektu vēl, lai gan bail izlekt, bet pēc tam... mmm...
ai, visko gribās, bet vai tik dikti vajag?
... faktiski vislielākā vērtība - dzīvot saticībā, mīlestībā un nodrošinātībā ar saviem mīļajiem cilvēkiem... darīt to, kas patīk un būt veselam...