Ube, -- | 10.04.2011. - 20:22:45

Smuki jau Smalkā uzrakstīja... kaut samanīju pretrunu - "Viss ir vienkāršāk nekā mēs domājam.Bet vai mēs domājam?Mēs dzīvot gribam, kā vienkāršāk ". Tad vajag to vienkāršību, jeb tomēr sarežģīt vajag??? M?

Ube, varbūt tā - pieņemt, ka viss ir vienkārši dabiski, ja dzīvo ar sirdi, ar intuīciju, ja prātam palūdz padomu izvērtēt sirds lēmumums, nevis otrādi... ja neskrien laikam pa priekšu, bet iekļaujas tā straumē...

Tad es jau sen peldu pa straumei... un ja blakus piepeld kas labs, cenšos to paķert sev...

man gan taa iisti nepatiik doma - peldeet pa straumei, no beerniibas atceros savu ziimeejumu, teema --Daugavaa Ledus iet, uzziimeeju, ledusgabalus, un nezin kaapeec arii deelju atluuzas, un citus meeslus, laikam, jau biju noveerojusi, un... uz viena deelja gabala -- reaalaa cilveeka kaka.. nu, tad... tas par to --par straumee peldeeshanu asociaacijas

puro, es par to, ka visam ir savs laiks, gribēt kaut ko pirms laika nav gudri - nekas labs no tā nesanāk...
Mēs kādreiz ar kaimiņmeiteni gribējām iepriecināt viņas mammu un "pasteidzināt" narcišu uzplaukšanu - paplēsām tos pumpurus vaļā - lai tak ātrāk zied - nez kāpēc mamma nebija priecīga... un nez kāpēc tās narcises tādas nesmukas un izmocītas izskatījās...

inkognitoo- man komentaars bija vairaak uz ubes teicienu.. to ka katram savs laiks- pilniibaa piekriitu un... samierinos

..no gribeeshanaam sastaav dziive... un... taa iekaartots, ka domas skrien pa priekshu darbiem..
ja i otraadi, tad tas parasti i kaut kas negaidiits-paarsteigums... un nevienmeer tas patiikamaakais..

Samierināšanās jau arī ir peldēšana pa straumei...

Var nesamierināties ar to, ka cāļa izperēšanai no vistas olas 3 nedēļas vajadzīgas, un mest olu uz pannas, -- nekas cits kā cepta ola nesanāks...

ube- nemuldies!, ja!samierinaashaans - nenoziimee atmeshana ar roku, tas tik maanjus kustiiba, lai atgrieztos no citas puses

Nu es jau nemaz nedomāju atmest ar roku, kā iepriekš jau minēju - "un ja blakus piepeld kas labs, cenšos to paķert sev" Un reizēm blakus peld baigi feinās iespējas...

Nelaizlasīju visu, bet es uztveru dzīvi viegli un daudz neiespringstu. Un lai ik dīvaini tas arī būtu, kopš es tā domāju, man dzīve piespēlē tikai labas lietas Piekrītu tam, ka visam ir savs laiks un ka viss notiek tā un tad, kā un kad tam ir jānotiek.

Ja jūs zinātu, cik daudz enerģijas iztērējas no tādas "cīnīšanās pret", "cīnīšanās par", un vēl visādām cīņām un cīniņiem. Nu i napig. Viss tik un tā notiek tieši tā, kā tam jānotiek. Tāpēc labāk ir izbaudīt esošo. Un pilnu klapi un "sulīgi ( Inku , tas Tavs teiciens ) izdzīvot šodienu. Un priecāties par visu labo, kas ar Tevi notiek.

tas tā filozofiski skatāms- piemēram, gribēt ābolu pirms laika ir gana aplam... bet gan jau ir lietas, kuras var arī gribēt...
Tikai nevajag, nevajag steigties
Pie vēl aizslēgtām durvīs sist
Tā vēl neiesācies var beigties
Arī tas ko lemj liktenis...

..izbaudu shodienu, patreiz nekas interesants nenotiek... domas steidz pie pusdiengalda...

pienen... TU saki?... ka aplam domaat par pusdienaam... ... nedabuushu paeest?..

Savos dzīves jēgas meklējumos cilvēks nav tiesīgs uzdot dzīvei jautājumu par tās jēgu. Šo jautājumu dzīve bieži vien ļoti skaudrā veidā uzdod cilvēkam...

Jēga ir tik pat unikāla kā pats cilvēks, un tā pastāv vienmēr. Tā arvien ir jāmeklē un jāatklāj no jauna, par to jācīnās un šī cīņa ir ļoti smaga.

Nepastāv kaut kāda vispārīga dzīves jēga. Ir tikai katra konkrēta cilvēka dzīves jēga katrā noteiktā dzīves brīdī.

gandrīz piekrītu merely, izņemot to, ka cīņā ir jēga...

Jēga tāda, ka saproti, ka nav jēga.