!!! grib.lv / 180
28/03/2011 11:31 | Diskusija lasīta 87519 reizes
Dombrovska un finansu ministra Vilka "vienotā" valsts ar VID niknumu grib piespiest maksāt nodokļus visiem ārpus Latvijas strādājošajiem. Par ko, priekš kam, kāpēc?
Atbildes (2014)
nu redz, a PVN, ta kukū no šī piķa, tās ir pārgalvīgās parādsaistību nastas, kas reāli neko neienes, tas nozīmē, ka valsts no tā neko neiegūst, ir tik vien labums, ka daļa kredītsaistību ķīlu nepāries svešzemju banku īpašumā... es zinu daudz cilvēkus, kas šādā veidā norēķinās par kredītsaistībām...
0
0
Mocca, Lipmans ampulu ražotni nopirka Slovākijā, -- slovākiem gudra forša prmejerministre...
Svilpi un Alegre, kurš idiots turpinās turēt te bērnus, tikko iespējams tos savākt līdzi?! Skotijā, reāli cilvēki, ģimene ar 2 bērniem, aizbrauca uz palikšanu, -- katram bērnam 45 mārciņas nedēļā pabalsts, ja visi papīri rātni sakārtoti... Vasarā, ja uz brīvu darbvietu konkurē pieaudzis bezdarbnieks un bērns, likums paģēr priekšroku bērnam... Cilvēku mazāk un problēmu arī, tieši tā.
Svilpi un Alegre, kurš idiots turpinās turēt te bērnus, tikko iespējams tos savākt līdzi?! Skotijā, reāli cilvēki, ģimene ar 2 bērniem, aizbrauca uz palikšanu, -- katram bērnam 45 mārciņas nedēļā pabalsts, ja visi papīri rātni sakārtoti... Vasarā, ja uz brīvu darbvietu konkurē pieaudzis bezdarbnieks un bērns, likums paģēr priekšroku bērnam... Cilvēku mazāk un problēmu arī, tieši tā.
0
0
Nu, mēs apriori pieņēmām, ka viņi sūta bērniem un vecākiem. Tātad kāds jau te ir atstājis bērnus un vecākus... un tā savākšana līdzi ne vienmēr ir pamatota tikai finansiālā ziņā. tur tikpat labi var nospēlēt kulturālais faktors - ieintegrēties jaunā vidē bērniem ir grūtāk - jo skolā ir jāmācās, piemēram, angliski viela, kuru reizēm nesaproti pat latviski... tas bērnam var būt lielāks stress.
Bet nu lai vai kā, mana nepatika pret sākotnējo jautājumu šajā diskusijā ir tā, ka kaut arī juridiski valsts ir tiesīga pieprasīt šādus maksājumus, morāli es to neuzskatu par tiesīgu. Jācer ka FM pieņemsies prāta un atregulēs amnestiju, ja tiek sakārtotas attiecības ar valsti, kā jau minēts rakstā.
Bet nu lai vai kā, mana nepatika pret sākotnējo jautājumu šajā diskusijā ir tā, ka kaut arī juridiski valsts ir tiesīga pieprasīt šādus maksājumus, morāli es to neuzskatu par tiesīgu. Jācer ka FM pieņemsies prāta un atregulēs amnestiju, ja tiek sakārtotas attiecības ar valsti, kā jau minēts rakstā.
0
0
Cilvēku mazāk un problēmu arī, tieši tā.
nu un te atgriežamies pie demogrāfiskā stāvokļa - pensionāriem un budžetniekiem, tas paliek uz palicēju pleciem - kuri tad ar tiek "spaidīti" vairāk, un tādēļ ar tos aizbraucējus ar grib vēl papildus paspaidīt, ja palicēji sāk lūzt - apburtais loks..., a aizdevēji redz, ka potenciāls vēl ir, bet lēmēji nevis ņem piemēram no nekustamā īpašuma nodokli( kuru prātīgi un tālredzīgi var aplikt), bet gan no patēriņa, un patēriņā ta nauda ir tik cik ir, un ir aksioma, kuru izliekas neredzam..., nu un rezultāts uz sejas...
nu un te atgriežamies pie demogrāfiskā stāvokļa - pensionāriem un budžetniekiem, tas paliek uz palicēju pleciem - kuri tad ar tiek "spaidīti" vairāk, un tādēļ ar tos aizbraucējus ar grib vēl papildus paspaidīt, ja palicēji sāk lūzt - apburtais loks..., a aizdevēji redz, ka potenciāls vēl ir, bet lēmēji nevis ņem piemēram no nekustamā īpašuma nodokli( kuru prātīgi un tālredzīgi var aplikt), bet gan no patēriņa, un patēriņā ta nauda ir tik cik ir, un ir aksioma, kuru izliekas neredzam..., nu un rezultāts uz sejas...
0
0
Kadi te Moldavi, Tadziki, uzbeki, ko vini te daris sai UTU noestaja Latvija, nez kapec nesteidzas no saviem +30.gradu siltuma uz Latvijas -30.gradu aukstumu.????? 
Un kiniesu loti sliktas kvalitates preces jau sen ir parpludinajusas Latviju, kadi vel tekiniesi radisies????? Kiniesi dzivo Krievijas bagataja Sibirija un nejau bada un aukstuma izmerdetaja Latvija, vajag dcmat ar galvu un ne ar dirsu.
Un kiniesu loti sliktas kvalitates preces jau sen ir parpludinajusas Latviju, kadi vel tekiniesi radisies????? Kiniesi dzivo Krievijas bagataja Sibirija un nejau bada un aukstuma izmerdetaja Latvija, vajag dcmat ar galvu un ne ar dirsu. 0
0
Alegre, Svilpi! Tas stāsts jau ir tieši pa to, ka ar šīm nepelnītajām, amorālajām prasībām valsts sāk stimulēt īsta psiholoģiskā partizānu kara sākšanos, vecina naida pret valsti akumulāciju: valstij ar labas pārvaldības formām tiesības uz nodokļiem ir jānopelna, -- ja cilvēkus batonē maksāt nodokļus pensijas dēļ, bet ba;stī vairs nepaliek veču, kuri ticētu, ka ir viņiem iespējas līdz 67 vai 70 gadiem un pensijai nodzīvot, tad motivācija tiek iznīcināta. Kad šoziem gāju palīgā vienai radu tantei paīrus kārtot pēc viņas vīra nāves, bija jārisina arī jautājums par garāžā palikušu pavecu "zemnieku" VW Passat, -- tan te saklausījusies CSDD pašreklāmu, ka par Ls 12 gadā uz 2 gadiem var nodot CSDD numuru glabāšanā, tante pa tiem 2 gadiem varētu izlemt, ko ar to auto darīt tālāk, kad reāli aizgāju uz CSDD, tur, protams, paziņoja, ka rēķinā nāk klāt maksa par numuru salīdzināšanu, atlikušais ceļa nodoklis -- onkulis, pirms iet pie dakteriem bija ar auto izgājis TA, līdz mājām veicot kādus 4 km, un nu valsts sagribēja kopumā Ls 27 no miruša autoīpašnieka! Arī tante šo valsts gribēšanu uzskatīja par cūcību un pateica: lai tokš viņi!... Tāda valsts attieksme tracina un mudina domāt, kā ieriebt: tas ir vienīgi birokrātisks un alkatīgs stulbums, kas neko labu nesaražos.
0
0
Magonis: vajadzīgs kvalitatīvs dzelzceļš gan uz austrumiem, gan rietumiem
Šis sauklis laikam ir no tās sērijas gribuļiem, kas bija ne tik senā pagātnē. "visi ceļi LV asfaltēti" Tikai ak vai tālu tālu no patiesības.
Nav nekāds brīnums, ka no miruša cilvēka vēl grib nokāst naudu, bet tak varēja ieviest miršanas nodoki ... lai tik ripo!
Šis sauklis laikam ir no tās sērijas gribuļiem, kas bija ne tik senā pagātnē. "visi ceļi LV asfaltēti" Tikai ak vai tālu tālu no patiesības.
Nav nekāds brīnums, ka no miruša cilvēka vēl grib nokāst naudu, bet tak varēja ieviest miršanas nodoki ... lai tik ripo!
0
0
Es tomēr apbrīnoju tos vecos cilvēkus, kas tic jebkam, kas uzrakstīts uz sētas!
O vēl kautko atradu gana interesantu!
"Nesen biju Maskavā, kur Latvijas produkti ir augstu novērtēti un cilvēki vēlas, lai tie būtu vēl pieejamāki, " pastāstīja Jaunzeme-Grende un piemetināja, ka Latvija var būt vēl spēcīgāka pārtikas eksportā, tāpēc jāattīsta lauksaimniecība.
Forši pēc brīvaišanas gadiem pēkšņi atrāpojis līdz smadzenēm, ka mūsu iespēja ir Krievija, bet kurš tad ir bijis veicinātājs lai sadarbības gandrīz nebūtu????Tak tie paši, kas tur augšā labi iekārtojušies.
Savukārt Rīga, pēc viņas teiktā, ir jāpozicionē kā biznesa centrs.
Palmas zara vērts atzinums! Tik šauri domāt laikam spēj tie, kas vienkārši tāpat vien izsaka saukļus.
O vēl kautko atradu gana interesantu!
"Nesen biju Maskavā, kur Latvijas produkti ir augstu novērtēti un cilvēki vēlas, lai tie būtu vēl pieejamāki, " pastāstīja Jaunzeme-Grende un piemetināja, ka Latvija var būt vēl spēcīgāka pārtikas eksportā, tāpēc jāattīsta lauksaimniecība.
Forši pēc brīvaišanas gadiem pēkšņi atrāpojis līdz smadzenēm, ka mūsu iespēja ir Krievija, bet kurš tad ir bijis veicinātājs lai sadarbības gandrīz nebūtu????Tak tie paši, kas tur augšā labi iekārtojušies.
Savukārt Rīga, pēc viņas teiktā, ir jāpozicionē kā biznesa centrs.
Palmas zara vērts atzinums! Tik šauri domāt laikam spēj tie, kas vienkārši tāpat vien izsaka saukļus.
0
0
He... interesanti jaunumi:
"Partiju apvienības Vienotība patieso vienotību raksturo kārtējā spriedze jautājumā, kurš kļūs par Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru.
Pilsoniskā savienība (PS) šajā amatā vēlas redzēt sev uzticamu personu, turpretī Jaunais laiks (JL) premjera Valda Dombrovska personā un Sabiedrība citai politikai (SCP) Aigara Štokenberga personā – sev zināmus kandidātus.
Līdzšinējais FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis šā gada 11. martā tika ievēlēts Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidenta amatā, kurā oficiāli viņš sāks strādāt 2. maijā. Taču savu aktīvo darbību ministrijā M. Bičevskis plāno noapaļot līdz ar starptautiskās aizdevēju misijas beigām 15. aprīlī un darba pabeigšanu pie budžeta grozījumiem 19. aprīlī. Tas nozīmē, ka finanšu ministram Andrim Vilkam (PS) valsts sekretāra amata kandidātu apstiprināšanai valdībā vajadzētu virzīt jau tuvākajās Ministru kabineta sēdēs.
Informācija par ļoti augstā un ietekmīgā amata kandidātiem ir visai skopa. Tomēr Neatkarīgajai valdības mājā un Saeimā par virzītajiem kandidātiem izdevās noskaidrot dažas pikantas detaļas.
Premjers V. Dombrovskis šajā amatā vēloties redzēt viņam labi pazīstamo bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšnieku, ekonomikas zinātņu doktoru, profesoru Kārli Ketneru. Premjera interese par savu cilvēku ministrijā ir saprotama – līdz šim Latvijas politikas veidošanā bija pieņemts, ka finanšu ministrs ir premjera partijas biedrs. A. Vilks, lai arī pārstāv Vienotību un ir bijis V. Dombrovska padomnieks iepriekšējā valdībā, tomēr ir PS, nevis JL biedrs, un līdz ar to ministra uzstādījumi mēdz atšķirties no JL interesēm. Premjeram K. Ketners ir labi pazīstams jau kopš tiem laikiem, kad V. Dombrovskis ieņēma finanšu ministra amatu. Tolaik K. Ketners sākotnēji bija FM Budžeta departamenta direktors, bet vēlāk kļuva par VID ģenerāldirektoru. Faktiski viņš bijis V. Dombrovska galvenais padomnieks.
Turpretī A. Vilks vakantajā amatā sliecoties redzēt FM eiro projekta vadītāju Sanitu Bajāri vai valsts sekretāra vietnieku finanšu politikas jautājumos Andžu Ūbeli. Abi bijuši saistīti ar bankām, līdz ar to esot pieņemamāki banku lobijiem. Par banku lobiju milzīgo ietekmi uz ministru liecina fakts, ka A. Vilku absolūti nemulsina fakts – M. Bičevskis ir ievēlēts par sabiedriskas organizācijas LKA vadītāju, tomēr joprojām turpina darbu FM.
Kā atzīst kompetenti avoti, A. Ūbeļa pluss esot profesionalitāte un ministrijas darba pārzināšana. Par galveno mīnusu tiekot uzskatīta viņa «eirokratizēšanās», ilgstoši strādājot Eiropas Savienības finansējuma apgūšanas jomā. Tāpēc mācot bažas, vai A. Ūbelim būs viegli stāties pretim viņam labi pazīstamajiem Briseles ierēdņiem un starptautiskajiem aizdevējiem sarunās, kurās jācīnās par Latvijas valsts nacionālajām interesēm.
Pateicoties draudzīgām attiecībām ar vairākiem PS ietekmīgiem cilvēkiem, par cienīgu kandidātu augstajam amatam tiek uzskatīta arī S. Bajāre. Par viņas galveno mīnusu tiekot uzskatīta saikne ar Latvijas Banku un tās prezidenta vietnieka Andra Ruseļa ietekmi uz viņas lēmumiem. Tieši A. Ruselis esot viņu ieteicis FM eiro projekta vadītājas amatam.
Savukārt Baibu Bāni lobējot A. Štokenbergs. Abi esot sastrādājušies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, kad A. Štokenbergs tur bija ministrs, bet B. Bāne – valsts sekretāra vietniece. B. Bāne gan pati īpaši neraujoties ieņemt augsto amatu.
Tomēr galvenais arguments par labu kādai no minētajām kandidatūrām nepārprotami būšot spēja un vēlme veikt galveno virsuzdevumu – radikālas kadru pārbīdes VID un it īpaši Finanšu policijā (FP). Kā šo kadru pārbīžu galvenais arhitekts tiek minēts A. Vilka padomnieks Jānis Dambītis, kura centieniem tomēr esot nepieciešams arī pietiekams administratīvais atbalsts valsts sekretāra kapacitātē. Uzticamu cilvēku izvietošana VID un FP Vienotībai dotu iespēju kontrolēt arī šīs represīvās, ar operatīvās izstrādes tiesībām apveltītās struktūras."
Man jau cerības lielākas uz dr. prof. Ketneru būtu, bet... Dombrovskis taču nespēs šim snaiperim atbilstošus mērķus uzstādīt, -- ja taisīs no profesora tikai reketieri, ziepes būs vienīgi lielākas, jopcik.
"Partiju apvienības Vienotība patieso vienotību raksturo kārtējā spriedze jautājumā, kurš kļūs par Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru.
Pilsoniskā savienība (PS) šajā amatā vēlas redzēt sev uzticamu personu, turpretī Jaunais laiks (JL) premjera Valda Dombrovska personā un Sabiedrība citai politikai (SCP) Aigara Štokenberga personā – sev zināmus kandidātus.
Līdzšinējais FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis šā gada 11. martā tika ievēlēts Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidenta amatā, kurā oficiāli viņš sāks strādāt 2. maijā. Taču savu aktīvo darbību ministrijā M. Bičevskis plāno noapaļot līdz ar starptautiskās aizdevēju misijas beigām 15. aprīlī un darba pabeigšanu pie budžeta grozījumiem 19. aprīlī. Tas nozīmē, ka finanšu ministram Andrim Vilkam (PS) valsts sekretāra amata kandidātu apstiprināšanai valdībā vajadzētu virzīt jau tuvākajās Ministru kabineta sēdēs.
Informācija par ļoti augstā un ietekmīgā amata kandidātiem ir visai skopa. Tomēr Neatkarīgajai valdības mājā un Saeimā par virzītajiem kandidātiem izdevās noskaidrot dažas pikantas detaļas.
Premjers V. Dombrovskis šajā amatā vēloties redzēt viņam labi pazīstamo bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšnieku, ekonomikas zinātņu doktoru, profesoru Kārli Ketneru. Premjera interese par savu cilvēku ministrijā ir saprotama – līdz šim Latvijas politikas veidošanā bija pieņemts, ka finanšu ministrs ir premjera partijas biedrs. A. Vilks, lai arī pārstāv Vienotību un ir bijis V. Dombrovska padomnieks iepriekšējā valdībā, tomēr ir PS, nevis JL biedrs, un līdz ar to ministra uzstādījumi mēdz atšķirties no JL interesēm. Premjeram K. Ketners ir labi pazīstams jau kopš tiem laikiem, kad V. Dombrovskis ieņēma finanšu ministra amatu. Tolaik K. Ketners sākotnēji bija FM Budžeta departamenta direktors, bet vēlāk kļuva par VID ģenerāldirektoru. Faktiski viņš bijis V. Dombrovska galvenais padomnieks.
Turpretī A. Vilks vakantajā amatā sliecoties redzēt FM eiro projekta vadītāju Sanitu Bajāri vai valsts sekretāra vietnieku finanšu politikas jautājumos Andžu Ūbeli. Abi bijuši saistīti ar bankām, līdz ar to esot pieņemamāki banku lobijiem. Par banku lobiju milzīgo ietekmi uz ministru liecina fakts, ka A. Vilku absolūti nemulsina fakts – M. Bičevskis ir ievēlēts par sabiedriskas organizācijas LKA vadītāju, tomēr joprojām turpina darbu FM.
Kā atzīst kompetenti avoti, A. Ūbeļa pluss esot profesionalitāte un ministrijas darba pārzināšana. Par galveno mīnusu tiekot uzskatīta viņa «eirokratizēšanās», ilgstoši strādājot Eiropas Savienības finansējuma apgūšanas jomā. Tāpēc mācot bažas, vai A. Ūbelim būs viegli stāties pretim viņam labi pazīstamajiem Briseles ierēdņiem un starptautiskajiem aizdevējiem sarunās, kurās jācīnās par Latvijas valsts nacionālajām interesēm.
Pateicoties draudzīgām attiecībām ar vairākiem PS ietekmīgiem cilvēkiem, par cienīgu kandidātu augstajam amatam tiek uzskatīta arī S. Bajāre. Par viņas galveno mīnusu tiekot uzskatīta saikne ar Latvijas Banku un tās prezidenta vietnieka Andra Ruseļa ietekmi uz viņas lēmumiem. Tieši A. Ruselis esot viņu ieteicis FM eiro projekta vadītājas amatam.
Savukārt Baibu Bāni lobējot A. Štokenbergs. Abi esot sastrādājušies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, kad A. Štokenbergs tur bija ministrs, bet B. Bāne – valsts sekretāra vietniece. B. Bāne gan pati īpaši neraujoties ieņemt augsto amatu.
Tomēr galvenais arguments par labu kādai no minētajām kandidatūrām nepārprotami būšot spēja un vēlme veikt galveno virsuzdevumu – radikālas kadru pārbīdes VID un it īpaši Finanšu policijā (FP). Kā šo kadru pārbīžu galvenais arhitekts tiek minēts A. Vilka padomnieks Jānis Dambītis, kura centieniem tomēr esot nepieciešams arī pietiekams administratīvais atbalsts valsts sekretāra kapacitātē. Uzticamu cilvēku izvietošana VID un FP Vienotībai dotu iespēju kontrolēt arī šīs represīvās, ar operatīvās izstrādes tiesībām apveltītās struktūras."
Man jau cerības lielākas uz dr. prof. Ketneru būtu, bet... Dombrovskis taču nespēs šim snaiperim atbilstošus mērķus uzstādīt, -- ja taisīs no profesora tikai reketieri, ziepes būs vienīgi lielākas, jopcik.
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2025
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni