Oi... ja šitā to lietu pagriež... Man parasti nav laika un gribēšanas preparēt citu cilvēku lietas. Ja nu, akurāt, ko prasa, atbildu, ko domāju, bet īpaši neiedziļinos. Un vispār nemaz īpaši neprasa, jo zin, ka neinteresējos...

jāpiekrīt traxim
ar tādu attieksmi šajā laikmetā vieglāk dzīvot

ir bēdas, nelaimes un ir sudzibas un sūdzibiņas..
kad ir beda tad ir japalidz..
kad sūdziba... tad...

Man, Mice, arī vairs neviens īpaši necenšas savu taisnības versiju piespēlēt. Jo zina, ka es tāpat savu versiju taisīšu. Un ka es tāpat neiejaukšos. Gandrīz nekad. Vot, kā būt tad, ja es skaidri zinu, ka tā A publiski izplatītā versija, maigi sakot, ne visai atbilst patiesībai? Vai vispār visai attālu no ticamības. Bet A tik runā...

1xtraks, Tu varētu būt tik pretimnākošs un korekts, un neturēt man muti ciet. Es taču Tev ļauju izpausties, koa???

Neparastā, nereti šitie agregāstāvokļi pārklājas. Nereti tam A tā ir gan bišķi bēda, gan bišķi sāpe, gan nelaime, gan arī bēdas, sāpes un nelaimes aizmiglots skats uz realitāti, kā rezultātā radusies nepamatota sūdzība...

Nu tur, Versij, neko nevar darīt. Agri vai vēlu taču viss nostājas savās vietās. Nav vērts iespringt.

man ir sudziba par garo, garo ziemu..
un tik tiesam tur neviens niko nevar palidzet

... es tagad pasūdzēšos...
bet vai man tas palīdzēs?
... manējais saka- ’nu taču izbļaujies, izlamājies... uttt... izkaujies... "... bet vai tas palīdzēs...
..tagad, piemēram, pat sūdzēties negribu- es vienkārši izdarīšu to, ko jau sen vajadzēja izdarīt...

Sūdzos!!!! Vakar, sakarā ar pavasara iestāšanos -(Kārtēo reizi noticēju sinoptiķiem) izvilku braucomo no garažas un ... knapi paspēju mājās- Sākās TĀDS putenis! Tad uzreiz 10 grādi mīnusā... tad šodien atkal kautkāda draza no debesīm krīt un naktī internets sola 14 grādu mīnusā! ... A man pie 3 grādiem mīnus durvis salst ciet!! Sūdzos

Domāju, ka te tomēr nodalāma sūdzēšanās, kad kāds stāsta savu emocionālo redzējumu par kāda cilvēka it kā nepareizu rīcību, kur stāstītājam ir savtīgi egoistiski mērķi - izcelties pašam, un otrs variants - savu emociju izlāde par to, kas radījis spriedzi, neizpratni, kad stāstītājam (raksturīgāk sievietēm) būtiskākais ir izteikt visu šo skaļi, tādējādi atbrīvojoties no spriedzes (atlaižot situāciju) un sadzirdot atbildes pats savai turpmākajai rīcībai.
Protams, ir arī trešais variants - žēlošanās, kad nekāds risinājums netiek meklēts...
Ņo pirmā un trešā varianta distancējos (sūdzmambībeles nekad nav patikušas, bet žēlošanās meistariem paši vien visgudrākie), otrajā gadījumā ieklausos - ko cilvēks no manis vēlas - ja tikai uzklausīšanu, labi, bet nepataisu sevi par miskasti - vienkārši ļauju izrunāties, ja ir nepieciešami varianti izpratnei vai konstruktīvai rīcībai - meklēju un pasaku...
Darbā, ģimenē - ja ir konfliktsituācija, noklausos, kas sakāms abām pusēm, tad risinu, kas no manis atkarīgs...
Bieži vien traci saceļ par otra it kā nekorektu rīcību, bet patiesībā pats vien kaut ko nav izdarījis/sapratis, kā nepieciešams...

mariin- ir taada terapija - bljaustiities mezhaa!

Puro, ir arī teorija, kas prasa mežu sargāt nokaitēkļiem... Ko nabaga mežs vainīgs, ka tam visādi nervozi ķēmi jācieš?! Ar mietu tās teorijas no pirksta izzīdējam...

Versij, ja mazliet nopietnāk...

tad daļu no visiem sūdzībām līdzīgiem stāstiem par sūdzībām nosauc tikai ciniķi un cinisma kā pašaizsardzības lietotāji. Ne viss ir tā, kā izskatās. Daļa no tādām sūdzībām faktiski ir rosinājums emocionālo pieredžu apmaiņai, kurā stāstītājs/-a un klausītājs/-a izsmadzeņo zināmos gadījumus, gan bijušos, gan iespējamos. Reizēm klausītājs no tādām sūdzībām iegūst vairāk pieredzes nekā stāstītājs, -- vienīgi: klausītājam ir arī izdevība stāstītājam no savas pieredzes un analīzes atlīdzināt par bagātinājumu.
A vienkāršākie sūdzmaņi ir vienīgi čīkstuļi, ko eļļo viņiem izrādītā klausītītāja uzmanība, nemaz negaidot un neuzklausot klausītāja pienesumu -- idejas, ierosinājmus.

1xtraks | 26.03.2011. - 17:53:02

..BET MAN JAU VISS PIE D..., es dzīvē esmu tik daudz nelaimju piedzīvojis gan savu, gan citu, un kaudzēm līķu redzējis, ka mani vairs nekas nespēj satraukt, uztveru visu ar mieru un pīpēšanu! laikam esmu īstens poxuistu biedrības loceklis!


/pierakstās pohujistu biedrībā/
Tieši tā.(starp citu Kuldīgas morgā arī ir dzerts.Nav ne vainas)

A ja pēc būtības...

Ir jau baigi svarīgi kas tev sūdzas.Kāda situācija un tt.
Ja cilvēks normāls, situācija saprotama, tad vienmēr cenšos palīdzēt.
Pats gan cenšos nesūdzēties(nejaukt ar lamāšanos)
Priekšroku dodu sakostiem zobiem, un kā tankam iet uz priekšu:P

Dzīvē mēdz būt situācijas, kad tiešām to sāpi un bēdu vajag norunāt no sevis nost, bet ir viena cilvēku suga, kuri čīkst pilnīgi par visu, un to es nevaru ciest Pēdējā laikā es mēdzu no tādiem distancēties, uzreiz un momentā, tiklīdz es dzirdu atslēgas vārdus "nav naudas", "slikta valdība" vai kaut ko tamlīdzīgu, es pagriežos un aizeju. Agrāk es arī mēģināju pieklājīgi klausīties un teikt "jā, jā", bet tā ir pārprasta pieklājība.

Reizēm klausītājs no tādām sūdzībām iegūst vairāk pieredzes nekā stāstītājs
Marīn, pieredze tak katram sava. Man neder Tava un Tev neder manējā. Un gadījums no gadījuma tik un tā atšķiras, nav divu vienādu. Tā ka...

maariin - nee, taa nebuus -ar mietu, ir taada terapija ..un punkts..

versij, svarīgākais šādiem dalīšanās brīžiem ir attālināšanās no situācijas, paskatīšanās attālināti uz situāciju... situācijā iesaistītās puses ir tik tuvu notikuma epicentram, ka nespēj onjektīvi paskatīties uz notikumu, bet subjektīvi... tāda dalīšanās situācijā ļauj neiesaistītajai pusei paskatīties objektīvi, un tam pievērst iesaistītās personas uzmanību...
Ja cilvēka apziņa ir tika attīstīta, ka viņš spēj pats sagaidīt svārsta norimšanās mirkli un paskatīties objektīvi uz situāciju, ņemot vērā otra cilvēka tiesības, viedokli, tad viņam nevajag kādam to visu stāstīt... bet cik bieži mēs esam būt tik objektīvi? Un tādi brīži tam trešajam var gan būt kā mācību stunda - mācīties no citu kļūdām...

Jūs viens otru pamācat, jeb plātaties ar rievām ??