... man jau liekas... vispār neliekas, bet zinu, ka mums tā situācija ir smagāka kā ārzemēs... ja tur uz (Zviedrija) 4 slimiem bērniem ar garīgo atpalicību ir 2 pedagogi, kuri ik pa stundai vēl ņem oficiālu pusstundas kafijas pauzi, lai varētu, attiet, no tā smaguma... tad jau var saprast, ka atbraucot šeit, viņi rāda kā saulīte jāzīmē, stāsta kā putniņi čivina... a, situācijā, kad man puišelis aiz dusmām ar šķērēm metās virsū, nekāds psihologs un nekādi superkursi nepalīdz... tikai tik-cik tev pašai ir saprašana un pieredze...

kroķiks drīzāk kā praktiķis būtu labs

olita es to visu SAPROTU..bet projekta daamas tak zin, ka man nav sito traucejumu..
kapec aicina..nu tapec ka nav ko aicinat..a naudiju gribas
nav bezgaliigu krajumu ar cilveekiem ar taam vai citam problēmam..
kas protams ir pozitivi...
es tik zinu, ka ātrak gribēju tikt ARA...
pie saules

jā, neparastā, par naudiņu tev pilnīga taisnība... tik man tas kā murgs liekas... valsts saīsina pedagogiem-praktiķiem algu... un tad tiek apmaksāti kaut kādi murgaini kursi un kāds vēl no tā baigi uzvārās... nu jā... aizmirsu, ka aizspogulijā dzīvojam

mums arī ir bijušas tādas mācības -no sērijas Eiropas nauda jāapgūst un tad šie brauca un stastīja visiem zināmas lietas ar tulka palīdzību.. Bet man tas ļooti patika! :-) jo bija diezgan bieži uz divām dienām un viesnīca klāt un varēja atsevišķu numur sarunāt pa šokolādi un saveidot smuku randiņu un vakars brīvs un atkal kauko izdomāt- ne jau uz teātri iet, protams.. un vienmēr bija foršas pudienas tur iekšā un kopumā tās bija jaukas mācību dienas :)
Domāju, ka tev nav ko uztraukties, ka tu jau māki saulītes zīmēt - doma viņiem bija par to, ka tev varbūt garlaicīgi- ka gribi izkustēties un kaut vai pasmaidīt par to visu :-)

... un šitās akcijas-sastāsimies aplī un sadosimies rokās utt... blē...
bet krotams labs skatījums uz visu šito, vai randiņi dikti labi bijuši:)

nu ja krotik es nakamo nodarbibu laika braucu uz solariju..
olit..nu par TO jau es runaju..
ak ja un kad man to spectransportu vajadzeja, lai tiktu pie daktera tad bija jau nedelju ieprieks gandriz vai jauludzas..
un jastasta CIK man tas svarigi

ka man tur jabut laika..un ka es nevaru uz tuviniekiem palauties, jo tiem ir jastrada..
un nezinu tiks vai ne

ehhh... ja man būtu ota un guaša krāsas vismaz... es ar aizdurvē noslēptos un tai krota mākslas sesijā piedalītos... kaut no aizdurves...

aizsit durvis jacekša priekšā... ui, laikam, deguns iesitās

jacexx tak Eiropa dod gan krasas, gan otas ta ka drosi

>olita
sastāsimies aplī - no sērijas - čļeni mojevo kružka :) ..nav ne vainas- man tikai nepatika tad, ja tas bija vasaras siltumā, tad plaukstas gadās sasvīdušas, mitras pretī un tad tik viena doma - vai viscaur tā, vai tikai plaukstas?

jacexim bucas ..par to ka reiz mani glaba, kad man atsacija transportu..

nu, var būt prodžekts naudas jēdzīgai tērēšanai un var būt prodžekts naudas bezjēdzīgai tērēšanai un var būt prodžekts naudu nozagt zem predlōga, ka krutais prodžekts.
mums ar Balto Zigi bija doma dibināt nevalstisku organizāciju ar mērķi "lielu naudas līdzekļu absolūti bezjēdzīga tērēšana". ir jau tādi kantori, kas to dara, bet, man domāt, statūtos tas nevienam nav rakstīts.

Es saku, ka Tu neizbaudīji procesu aiz vēlmes kautkam kam piekasīties. Nopietni. Vai mēģinot meklēt kaut ko kā parasti drausmīgi nopietnu.
Es arī vienreiz nokļuvu līdzīgā pasākumā un bērnišķīgi ļaāvos. Man patika un vēl līdz šim brīdim ar patiku atceros. Tikai tad jau izvilina no cilvēka visu foršo un to ko pats noracis, ja darbojas pavisam vienkārši. Es šādi domāju.

Visi zīmēja saulīti. Un debesis. Un katram tie sanāca atšķirīgi. Tāpat kā cilvēku raksturi. Par to arī liecina zīmējumu formas, krāsas un noskaņa. Piekrītu Tik- tak.

tik-tak saksim ar to man tiešam nepatika kompanija..
es nebiju bridinata...
o.k.bet lai tā būtu es tik domaju KAPEC sitam sviestam naudu tere..
bet kad tiesam VAJAG transportu tad kaut kas ir japierada

Nu tas, ka mūsējiem kaut kas ir jāpierāda, tas varētu tiešām tracināt. Man bieži vien pietiek tikai ar attēlotiem sižetiem, lai iztēlotos, ka kādu vajag paslīcināt vai iekaustīt.Vairs nekā cilvēcīga.

Nav tas sviests, Neparastaa, ja to pieņem, tad daudzko par sevi var atkal atmodināt.
Es atceros, ka bija jā, jāzīmē, jāizvēlas toņi un vēzieni... nu pilnīgi viss ko vēlies.Tas bija pat vienkārši un stipri baudāmi, man. Citām nē.
Tas, kas man nebija vienkārši, bija ļauties dejai jūras malā... tajā brīdī sapratu, cik traki tomēr esmu sasaistīta. Nez, kapēc.

Kompānija... Var jau būt, ka tā nosaka toni. Man toreiz bija pilnīgi vienalga kompānija, kaut gan patiesībā bija tā forša.

Nu nezinu, ja tas bija domāts cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, tad var jau būt, ka tā saulītes zīmēšana, ko varēja arī dot, un to pat vajadzēja, bet tā vispārīgi ņemot, man brīžam liekas smieklīgi, brīžam traģikomiski, kas tagad tiek bāzts cilvēku galvās, kā tiek laiks un nauda tērēti, un kādas tik brošūreles un kursiņi sevis pilnveidošanai, atrašanai un sazinkamvēl, piespēlēti.Ir jābūt tiešām ar labu garīgo veselību, lai prāta skalošanu spētu sagremot un neļauties.

Un staigā cilvēciņi tādi... ar žodziņiem katrs sev riņķī... un neprot atraisīties... un pat nesaprot, kam to vajag... nu ja...
Indrak- neļauties KAM???