Sūdu tēma latviešu literatūrā / 20
15/03/2011 12:32 | Diskusija lasīta 7917 reizes
Man kļuva interesanti. Aizdomājos, kā teiktu Oļiņiete...
Atbildes (143)
Labāk par Hari jau laikam nepateikt...
nu, ir 2 zortes strīdēties mīlētāju. vieni, kuriem patīk paturēt pēdējo vārdu un otri, kuriem patīk paturēt priekšpēdējo vārdu. ir varianti:
ja kašķējās divi, no kuriem vienam patīk paturēt pēdējo vārdu un otrs, kuram patīk paturēt priekšpēdējo vārdu, viss beidzas 1-kārši un laimīgi.
ja kašķējās divi, kuriem abiem patīk paturēt pēdējo vārdu, tad viens otru ņem uz izturību un taisnība tam, kurš ilgāk no vietas spēj gvelzt aplamības.
ja kašķējās divi, kuriem abiem patīk paturēt priekšpēdējo vārdu, tad viens otru ņem uz sikoloģiju - atlaiž tikai tādus tekstus, kurus nevar nociesties nepateicis, tak par kuriem katrs drošs, ka otrs nevarēs nociesties uz tādiem neatbildējis.
saprotams, vēl ir tādi, kuri padzirdējuši, ka «gudrākais paklusē», tak nesaprot, ka tas ieteikums, kā viņiem izlikties gudrākiem esam, nevis teksts, ar kuru paspīdēt.
un vēl ir tādi, kuri vienkārši dirš. tas notiek tā - ļeru, ļeru, ļeru, bāaa, ļeru, ļeru, ļeru, ko es te ar Tevi, idijōtu vispār runāju, ļeru, ļeru, ļeru ļēeee, es ar Tevi vispār nerunāšu.
ja otrs ko provē iebilst (un arī, ja neprovē!): «nu ko ta es te ar Tevi runāšu, taisni riebjas, Tu takš ļeru, ļeru ļēeee!», un pēc brīža: «ļeru, ļeru ļēeee, nē, nu ko es VISPĀR ar Tevi te runāju!». un tā 5, 8, 23 vai 47 reizes no vietas.
nāvīgi apvainojas par tekstu «nu tad nerunā!» pēc sava «ko es VISPĀR ar Tevi te runāju!», tomēr turpina runāt, tiesa, gadās, ka tikai pēc nelielas pauzītes. var no jauna ieviesties teksts «nu bet, ka Tu nesaproti!»
varbūt varētu paglābt izdevniecību no bankrota uz ARĪ man izdevīgiem noteikumiem - piedāvāt izdot kaškējoties noderīgu izteiku grāmatu, kurā apkopot izteikas tipa «kas uz citiem saka, tam uz mēles kaka!», «kas uz citiem saka, tas pats ir!», «Tu beidzi! [končil, ņe končil, 5 minut - uhodji ot mikrofona!] nu tad norauj ūdeni!» un tamlīdzīgas.
nu, ir 2 zortes strīdēties mīlētāju. vieni, kuriem patīk paturēt pēdējo vārdu un otri, kuriem patīk paturēt priekšpēdējo vārdu. ir varianti:
ja kašķējās divi, no kuriem vienam patīk paturēt pēdējo vārdu un otrs, kuram patīk paturēt priekšpēdējo vārdu, viss beidzas 1-kārši un laimīgi.
ja kašķējās divi, kuriem abiem patīk paturēt pēdējo vārdu, tad viens otru ņem uz izturību un taisnība tam, kurš ilgāk no vietas spēj gvelzt aplamības.
ja kašķējās divi, kuriem abiem patīk paturēt priekšpēdējo vārdu, tad viens otru ņem uz sikoloģiju - atlaiž tikai tādus tekstus, kurus nevar nociesties nepateicis, tak par kuriem katrs drošs, ka otrs nevarēs nociesties uz tādiem neatbildējis.
saprotams, vēl ir tādi, kuri padzirdējuši, ka «gudrākais paklusē», tak nesaprot, ka tas ieteikums, kā viņiem izlikties gudrākiem esam, nevis teksts, ar kuru paspīdēt.
un vēl ir tādi, kuri vienkārši dirš. tas notiek tā - ļeru, ļeru, ļeru, bāaa, ļeru, ļeru, ļeru, ko es te ar Tevi, idijōtu vispār runāju, ļeru, ļeru, ļeru ļēeee, es ar Tevi vispār nerunāšu.
ja otrs ko provē iebilst (un arī, ja neprovē!): «nu ko ta es te ar Tevi runāšu, taisni riebjas, Tu takš ļeru, ļeru ļēeee!», un pēc brīža: «ļeru, ļeru ļēeee, nē, nu ko es VISPĀR ar Tevi te runāju!». un tā 5, 8, 23 vai 47 reizes no vietas.
nāvīgi apvainojas par tekstu «nu tad nerunā!» pēc sava «ko es VISPĀR ar Tevi te runāju!», tomēr turpina runāt, tiesa, gadās, ka tikai pēc nelielas pauzītes. var no jauna ieviesties teksts «nu bet, ka Tu nesaproti!»
varbūt varētu paglābt izdevniecību no bankrota uz ARĪ man izdevīgiem noteikumiem - piedāvāt izdot kaškējoties noderīgu izteiku grāmatu, kurā apkopot izteikas tipa «kas uz citiem saka, tam uz mēles kaka!», «kas uz citiem saka, tas pats ir!», «Tu beidzi! [končil, ņe končil, 5 minut - uhodji ot mikrofona!] nu tad norauj ūdeni!» un tamlīdzīgas.
0
0
Nu jau sen svētītā zemē ieglabāts paziņš Gints Jansons, savulaik "Lauķenē"/Lauku avīzē vairākkārt strādāja un arī senam avangarda žurnālam "Avots" rakstīja, bij uzracis tā ap 1859. gadu ralstītu līgumu starp zemes izīrētāju un latviešu zemnieku, glīši pagasta kaligrāfs bija burtus veidojis, zemniekam bija jāapņemas: "labi sūdotu rudzu tīrumu godā turēt"... Tagad taču tā vairs nerakstītu, varētu teikt -- lieki poētismi, bet tolaik to rakstīja nopietni, domāja nopietni un darīja nopietni -- to godā turēšanu caur sūdošanu. 
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni