Latviete ar burku... Neparastā, nenēsājies vairāk un nesoli nevienam te burku, ok? Pārpratīs...

Es mazā miestā, Ventspilī, tais laikos dzīvoju: nebija grūti šitās burkufanes sazīmēt, pamanīt un iegaumēt, no TIN-a, protams, arī nāca uz skolu inspekcijās vazāties.

Bet es nemaz par tām burkām nebūtu zinājusi, ja tā Pizdosja Ivanovna nebūtu nomaukusies gandrīz manu acu priekšā Es atceros, ka sāku raudāt, kad tie stikli un asinis pašķīda, un tad tik man mamma pateica, ka viņai bijusi burka.

o.k.o.k...
saplisusi burka vienmer rada smuci..

junona- par to burku, laikam, maates unv
vecaasmaates pa visu Latviju staastiija, es arii atceros taadu shausmu staastu

versija veelreiz kompliments par lielisko diskusijas nosaukumu -kaa lasu, taa priecaajos Teika par Tautu

Šausmu stāsti = pilsētas folklora, -- vislabākais pārzinātājs prof. Guntis Pakalns.

Nu tak daudzām jau tās burkas bija, kāds tur brīnums, ka laiku pa laikam kāda nogāzās un saplīsa ar visu burku

Šausmu stāstu...
Manā bērnībā bija populāras anekdotes par malēniešiem, kuri visu dara ačgārni... Un burka... un analīzes... te nu ir rezultāts... kvintesence...

Atcerējos, kā mēs ar māsīcu mazas skuķenes vienotrai stāstījām pašsagudrotas anekdotes, kā malēnieši nesa analīzes nodot... trīslitrenēs un televizoru kastēs...

Puro, vispār jau virsrakstā vairāk no marketinga trika: vai tad tautā kaut kas sašķelts? Da ne vella...

mariin- taa ir taapeec jo feinaak.

Bet tagad šitas vazelīns kļūs par tautas folkloru, tas nu ir fakts

Meklējot multeni par Leopoldu, uzdūros kādai citai... tur gan bija par GUTALĪNU... Neder?

Gutaliins vareetu tautu apvienot, paarsvaraa visiem patiik melnas rokas un mutes

der

O(:-=

11.03.2011. - 15:41:52

"... un, ja kas-es rīcību-t.i. rakstīto tekstu-nosaucu par bērnišķīgu vai glupu-bet ne tevi, padomā par to, kad sāc mani apsaukāt, ja."

Izlasīju vakar... Hm... Vai tiešām patr smagu būtu nobliezis, -- jāmeklē atpakaļam, kas tika pateikts:

Cik gudra, smalka un neglupa te vakar viena VazeLīne bija 3-reiz pēc kārtas visas dienas garumā. Krāšņa.


Interesanti bij uzzināt, ko tagad sauc par apsaukāšanos...

Mūžu dzīvo, mūžu mācies: labi, ka tā ne katru dienu...

mariin... nu tak sabuchojaties reiz par visaam reizeem. ..un miers maajaa...

..sauc kā gribi... un, ej stūrī paraudāt... (kur cilvēkm akna... meklēt... kopēt... tricināties... )... te laikam par to slimo putnu būtu stāsts... un, vazelīns, kā otrā plāna aktieris...

bet Oskaru dabūs. tas - otrā plāna.. kā likts.

Kurš zina paskaidrot: pajautājot mammai Googlei kas ir glutamīns un ko tas ziemā ēd, izmeta rindiņu: "Gutalīns”, kā izrādās, ir iesauka Josifam Visarionovičam Staļinam “on že Džugašvili”, tāpēc ka Pīterā visi kurpnieki esot bijuši “aisori”.
Jautājums - kā tas vēsturiski izprotams, (saprotu to kā pagrīdes špionus, bet tur ir senāka ar Armēniju un pat Bizantiju sasitīta vēsture) ?