jana- tavs teksts bija tik paarliecinoshs, it kaa katru dienu taisiitu mimozu salaatus

interesanti, kas siipola izpratnee un dziives uztveree ir daamas?

Sīpol, jokuplēsējs Paldies

nteresanti, kas siipola izpratnee un dziives uztveree ir daamas?

ir zināmas vismaz piecu veidu dāmas :
pirmā ir kauliņš šahā...
vēl 4 ir uzzīmētas uz pusrokas lieluma cieta papīra taisnstūriem... kārava, ercena, pīķa un krista

Paldies, siipol esmu sev zināmais tips

siipol- apmeeram taa arii tiku nodomaajusi

varu atklāt veču noslēpumu : 8.martā puķes sievietēm dāvina tikai tad, ja no šīm sievietēm nākotnē kaut grib dabūt... dabūšanas iemesli ir plašā diapozonā - no seksa (reti) līdz netraucēšanai dzīvot... tāpēc darbabiedrenēm puķes tiek, bet garāmgājējām uz ielas netiek, lai cik smukas vai gudras tās nebūtu...

siipol- man ir aizdomas, ka tas ir tavs nosleepums, nevis visu vechu.

savukārt internetapsveikumi no ekonomiskās efektivitātes viedokļa ir visefektīvākie... nav jāiztērē pat ne 0, 20 ls par lētāko tulpi, lai izpelnītos sieviešu atzinību un sajūsmu kā par visgalantāko un efektīgāko mačo... aizsūti pa netu zīmētu šampanieti un zīmētas rozes un būsi topā... uz šiem virtuālajiem aksesuāriem iekrīt 99, 99 % sieviešu ...

Siipol, virtuālo nieku saņēmējām tomēr priekšrocība, -- salīdzinot ar tām, kuras nedabū neko... vai vēl sliktāk -- citu sieviešu pārstāstus par lielsikiem apsveikumiem...

siipol- peedaajaa apgalvojumaa tev gan, diemzheel, vareetu buut taisniiba.

Arī virtuāli var dažādi iepriecināt. No izdomas tak nevienu nespiež atteikties. Un labāk tā, nekā nekā šajā busy, busy laikmetā...

nepiekriitu... cilveeks- cilveekam... buutu jaaatrod laiks,

puro, bet cilvēki mēdz dzīvot dažādos attālumos, arī dažādās valstīs...

reāls stāstiņš par reālu 1984.gada martu...

biju pusgadu pēc būvniecības fakultātes beigšanas nostrādājis vienā celtniecības uzņēmumā par iecirkņa priekšnieķeli... 7. martā atnāca pie manis visa lielā uzņēmuma arodbiedrības šefiene skaidrīte... saka tā - mēs te pakonsultējāmies un nolēmām - tu būsi šīgada oficiālais sieviešu sveicējs 8.martā... es kā jau jauniņais - uzreiz - kāpēc es?, u.t.t. ...
tu esi jauns, smuks, gudrs, respektablā amatā un pats galvenais - tevi vēl visas lielā uzņēmuma dāmas nepazīst...

ja es toreiz būtu fidela kastro piekritējs un cīnītājs par taisnību uz zemes virsas, tad droši vien atteiktos no šī pasākuma... bet es toreiz nebiju fidela kastro piekritājs...

karoč - iespieda man 8.martā no paša rīta rokās kaudzi neļķu un es kā lohs staigāju pa kantoristu kabinetiem un sveicu visas, kas brunčos, skaistajos pavasara svētkos... dažos kabinetos man pat krita ap kaklu... bet nu izturēju kaut kā to visu balagānu...
un jūs gribiet, lai tagad 8.marts būtu priekš manis priecīgs datums ?

Siipol, ! Prōzit! Labs stāsts.

reāls stāstiņš par reālu 1989.gada martu...

biju grāmatvede lielā padomjlaiku uzņēmumā, tipiskā sieviešu kolektīvā, kantorī ar aptuveni 40 plānoājām, ekonomistēm, rēķinvedēm, revidentēm. prečzinēm utt. un dažiem kusliem, nekam derīgiem vīriešsugas eksemplāriem. Pērnā gada pabēdīgā sieviešdienas pieredze arī vēl klāt tam visam... 8.marta rītā aizdeleģēju savu vīru uz tolaik vienīgo puķuveikalu un izpirkām no narcisēm sausu. Un tajā sieviešdienā katra vientule, šķirtene, vīriešnīdēja, sava veča aizmirstā, utt. tika pie dzeltenu trompešnarcišu pušķa un sajutās patiešām iepriecināta. Pagājuši vairāk kā 20 gadi, bet, mani nejauši satiekot, to manu bijušo un viņa žestu piemin ar prieku un labvēlību. Un es jau, protams, nevienai nesaku, ka idejas autors nebija viņš...

... saak labaak izprast siipola dabu.

..ja sanjemot ziedus domaat, kas zem taa sleepjas- ta vispaar dziivot nav veerts...
domaaju, ka reti kuram viirietim zieddaavaashanas prieks i hobijs...

jana0123 | 10.03.2011. - 12:08:40
..ja sanjemot ziedus domaat, kas zem taa sleepjas- ta vispaar dziivot nav veerts...
domaaju, ka reti kuram viirietim zieddaavaashanas prieks i hobijs...

palasot tādus tekstus tiešām jāpriecājas, ka neesi reālajā pazīstams ar to autori