Tāpat viss notiks tā, kā tam jānotiek.
Un tās būs sekas kādai mūsu rīcībai.

Galu galā- tas var būt atkarīgs ne tikai no mums.

Un tēvu grēki piemeklēs bērnus līdz 7ajam augumam.

Es ticu tam, ka mums katram ir savs uzdevums. Sava misija šai dzīvē. Un ka ik pa laikam tiek piedāvāti uzdevuma risinājuma varianti. Un ka mēs klūpam un klūpam atkal uz to pašu. Ja neprotam saskatīt. Ja neprotam savu rīcību paanalizēt. Un ja neproam situāciju atrisināt. kamēr iemācamies. Un tad viss aiziet...

muļķibas par tiem tēvu grēkiem, tur darbojas citi dabas likumi, un līdz 7 atdzimsānām ir jāatstrādā sava karma! tas ļoti smags jautājums! tikai neaizmirstiet vakaros un rītos pateiktes savam sargenģelim!
bet spēle ar dieviem ir cits stāsts!

Versija smuki pateica... jaapadomaa, aiz kaa es kluupu? Un aiz kaa nee...

Marija Antuanete dzīvoja laikā, kad savus apgriezienus uz pilnu klapi sāka uzņemt Cilvēka Prāts kā izkopjama un smalki attīstāma sistēma, kas pārāka pār instinktiem. Šobrīd atkal mainās laikmeti, un Prātam vairs daudz kas nav pa spēkam - Intuīcija, sirdbalss ir šobrīd aktuālā attīstāmā sistēma. Šodien sensitīvāki ir liela daļa jaundzimušo bērnu, kuri tik pilni mīlestības, ka no viņiem mums, pieaugušajiem ļoti daudz ko mācīties, ja vien netaisāmies viņus sabāzt standartrāmjos. Vecā pieredze, kopta padomijas gados un vēl ripojošā, bieži vien ir galīgi garām, jo atrāvusi mūs no saknēm. Ir vērts atskatīties, kas tautas dzīvesziņā ticis novārtā atstāts - tās pašas vērtības: sirdsgudrība, rītdomāšana, sakņu sajūta, dzīves tveršana ar krāsu un garšu, prieku, situācijas izdzīvošana... pasakās, tautasdziesmās, sakāmvārdos - tur jau ir visas tās mums pašiem būtiskās vērtības, ja gribat, varat saukt par Dievu/Dievību mācības, no kurām esam aizlingojuši...

Inkognitoo... :) Lielākajai daļai Tevis teiktā piekrītu, tomēr/bet... Man nav skaidrs, par kādu veco pieredzi, kas padomju gados kopta, Tu runā... Man zināmajos Kurzemes mežos un jūraskantēs nekādas padomju pieredzes nav bijis, Kurzemes lauķi, mežinieki un zvejnieki nekad padomistiem nav ticējuši un, kā man šobrīd redzams, netic arī Briseles eiropeīdiem, Vašingtonas amerikanoīdiem vai Rīgas kabinetoīdiem, -- tur nav bijis tādu laiku, kad sirdsgudrība un sakņu izjūta būtu aizmirsta: "partizānu karš Kurzemē sākās pirms Napoleona, un nav pamata domāt, ka šis karš būtu beidzies"...

monoteistiem un panteistiem vieglāk sadzīvot.
http://www.youtube.cf/watch?v=...PUyyhcNhkhY
http://www.youtube.cf/watch?v=...lJyXlSiGiRI

Mariin, tev ir paveicies dzīvot vietā, kur ļaudis kanti turējuši, kopā turoties un no jaunās paaudzes neslēpjot, bet tieši otrādi - sirdsbalsi un sakņu sajūtu kopuši nepārtraukti, bez noslēpumiem savā starpā. Latvijas vidienē, kur mežu mazāk, kur kaimiņš var uzskaitīt, cik bieži kurais lauku tualeti apmeklē, cik maisus vai kannas ieved šķūnī, cik izved, slēpjamos cilvēkus un citus noslēpumus, uzskatus, dzimtas vēsturi utml. iemācījās slēpt, lai bērnus pasargātu - sūtīja pat no mājām prom pie radiem kādus gadus padzīvot... tā iezagās svešums, neuzticēšanās, neprasme dalīties emocijās, sajūtās, pārdzīvojumos, iezagās savrupība un, būsim atklāti, teatrālisms, spēlēšana līdzi padomju garam.
Tā pārtrūka būtiskākais, un diezgan masveidīgi:(