versija , tas protams priecē un silda ♥-i. bet kur kāds pamats cerēt, ka kaut kas būs savādāk - es liels tēviņš būdams, ilgus gadus gāju 1X dienā pie mammas izrīties un īpašu konapleksu man uz tā pamata nebija, mamma strādāja uz 1, 5 slodzēmun varēja atļauties puiku barot.
līdz tam, ka reiz viņa man teica: "Tu neesi ēdis 2 nedēļas! Tu 2 nedēļas neesi bijis pie manis!"
, uz ko es, ka "... mammiņ, es jau pats protu no pudelites" un tā.
a tagad viņa, 1/2 gad-100-tu par dakteri uz 1, 5 slodzēm norāvusies saņem no Brīvvalsts sūda knapi virs 100-ļa pensiju un neko daudz es viņai līdzēt nevaru.
nu, meita vēl mācās un es viņu visādi atbalstu un saku viņai, ka augstā skola jāpiebeidz, lai nebūtu kā man, ka "
под руководсвом всяких идиотов" (visādu plānprātiņu vadībā - krievu val. - red. piez.) jāstrādā ar rokām līdz elkoņiem sūdos 10 stundas dienā par ubaga grašiem (es augsto skolu nepiebeidzu, nenokārtojos galvenajā priekšmetā Valsts eksāmenā - "
zinātniskajā" komunismā!), bet kā viņai ies, vēl nezinu.