bet vai dažreiz tas kas jau ir sasniegts nav kā nasta no kuras gribas atbrīvoties un tad skatīt pasauli ar brīvām acīm... es bieži apskaužu cilvēkus kuriem darbs beidzas 17,00 un izejot no darba vietas viņi jau ir aizmirsuši kur strādā un ko dara... (un ari darbā par to pārāk daudz nedomā)...

jaa jaa kvarts..
un cik daudzi labpraat taa vnk.. paardotu visu, izbeigtu un dziivotu sev.. bet.. sirdsapzinja neljauj!!!
Jo tad bez darba paliktu visi cilveeki, kuriem vinsjh maksaa algu. par kuriem (un vinju gjimeneem) juutas atbildiigs..
Taa ir dilemma.. zinu vairaakus jaunus ( ap 30) cilveekus, kuri ir uz paardegshanas robezhas.. Maz gulj, maz atpuushas.. un daudz straadaa.. visu laiku vaaveres ritenii..jo bizness neljauj apstaaties un panjemt briivu..
un tu zini, ka nekaa nevari paliidzeet..
Vien baidies, ka kaadu dienu uzzinaasi, ko bediigu..

Kvarts - es arī reizēm apskaužu tos, kas dara darbu bez galvas piepūlēšanas, atnāk mājās un par visu ir aizmirsuši. Es gan nestrādāju n-tās stundas no zvana līdz zvanam, laiks ir pat daudz, bet kad strādāju ir baigais saspringums un tā intelektuālā slodze kaut kur ar gadiem sakrājas ... un tomēr man patīk tas ko daru un ne jau baigās naudas dēļ

Silvanai - bet kāpēc tiem 30 gadniekiem uz pārdegšanas robežas jāraujas

maijauel - jau rakstiiju - nav atkaapshanaas celja.. sirdsapzinja neljauj.. Ja vinji apstaasies, daudzi cilveeki zaudees darbu.. un vinju gjimenes cietiis.. Par to domaa tie 30 gadiigie uznjeemeeji. Tas saucas ATBILDIIBA. Un uz shaadiem cilveekiem arii turas Latvijas valsts.. jo vinji dara! un dariis.. kameer citi pienjems vieglaakos un eertaakos celjus sev.
Es vinjus apbriinoju, un man ir ljoti zheel.. vinju pashu un vinju beernu..

>silvaana... nedomāju(drīzāk gan zinu)ka ne jau sirdsapziņa ir iemesls visu pārtraukt,bet gan apziņa,ka pēc 2 nedēļām,(augst;akais -mēneša) tā brīvības baudīšana un nekā nedarīšana bus tā piegriezusies ka kaukt gribēsies... cilvēks kas radis darboties bezdarbību nevar izturēt...

par to jauno cilvēku sadegšanu - viņi patiešām raujas pārāk daudz. kāds jauns puisis ir uz gultas, nez vai vairs kas mainīsies, prognozes bezcerīgas... bet sagurt un laiku pa laikam slikti justies sācis esot jau pirms gadiem 3-4. tikai - nav bijis laika pie ārstiem iet. jāstrādā, jāstrādā, kredīts par dzīvokli, jāiekārtojas, jāsapelna nauda, lai var bērniņus radīt. ir precējies. vajadzēja tikai pirmoreiz pirms tiem gadiem, kad kaut kas parādījās, aiziet un izdarīt asins analīzes - varbūt viss scenārijs būtu savādāks. bet tagad... kāda jēga tam, ka viņš rāvās no gaismas līdz gaismai?

esmu dažreiz jautājusi saviem draugiem - jauniem puišiem, kas strādā divos trīs darbos, arī brīvdienās, ģimeni neredz: kāda jēga tev pelnīt tik daudz, ja Tev nav laika kopā ar savējiem to tērēt savam priekam?

trīs kredīti, divas milzu mājas, divi mersedesi, divas jahtas, 18 zelta ķēdes ... un tik raujas un raujas un zog un krāpj... nu tiešām žēl cilvēku...
Es ne visai ticu tam, ka jāpārstrādājas, lai radītu darba vietas, vadītu uzņēmumu. Tā drīzāk ir negausība, darbus un atbildību var sadalīt...

var arī nebūt negausība, bet kaut kāda dzīves laikā iegūta neuzticēšanās kolēģiem. darbus tiešām var sadalīt. bet tad ir jāpaļaujas, ka otrs izdarīs godam.

Mazajā biznesā tiešām ir grūti, bet reizēm cilvēki vienkārši, man liekas, nemācās no kļūdām, neprot iet uz priekšu, mainīties, attīstīties... Grūti pateikt, bet es īsti neredzu jēgu pārstrādāties, lai būtu māja, ja var dzīvot arī dzīvoklī, lai būtu trīs bērni, ja pietiek ar vienu, lai būtu milzīga mašīna, ja var iztikt ar lētāku, braukt uz Kanāriju salām, ja Saremā ir jauki un nav būts... bieži tā ir izlikšanās un vaina galvā...
Ja jauns cilvēks saslimst, viss jāmet pie malas un jādomā par veselību - nav variantu

Kaut ko liidziigu Viesturs Duule-paveica,bet vairaak jau filozofiski!
   

kur tad mana sieva uz nedēļu?   

... droši vien nedaudz nepareizs uzstādījums diskusijai:)) Cilvēx no savas karjeras virsotnes neaiziet ar pāris krekliem un zobu birstīti vien. Tātad ir kāds kapitāls, kas palīdz nodrošināt izraudzīto dzīvesveidu.
Ir viens paziņa(IT speciālists), kas 3 nedēļas dienas pavada savās lauku m;ajās, kur pat strāvas nav... Pats saka - burvīgs relax esot... :))

tas tik tieshaam taa ir,kad jaunavaam,taada,kaa atbildiiba neeksistee... vinas iet tur ,kur pashaam eerti un labi un nedomaa par to,vai kaadu ir saapinaajushi vai nee... vinas dziivo sev... un taa arii vecumdienaas dziivos sev... vienas pashas...

Jaa, zinu cilveeku, kas gribeeja ļoti paarticiibu un taas deeļ nesa dažaadus upurus liidz saslima ar smagu slimiibu- ļaundabiigo audzeeju. Peec operaacijas dabuuja nestraadaajošo grupu, nauda paarstaaja interesee, kļuva ticiigs un izveseļojaas.      

re cik skaists stāts! ko no tā mums būs mācīties? nekļusim par naudas vergiem!   

Pirms 12 gadiem ar mani tā bija. Biju sasniedzis virsotni jomā kurā tiecos uz augšu. Un tad tas viss piegriezās un vairs neredzēju jēgu turpināt. Pašlaik ir pretējais variants. Mēģinādams pacelt citu esmu nonācis tik dziļā bedrē ka dziļāk vairs nav kur, var būt tikai labāk. Tikai jāizbeidz ar mecenātismu nodarboties.

Man jau šķiet, ka tā kaut kur nozust uz visiem laikiem vai uz kādu brīdi, gribētu vismaz katrs otrais tautietis... jautājums ir tikai ,cik drosmīgi esam paši sev atzīt, ka gribam mainīt dzīvi kardināli ( uz brīdi vai pilnībā) un to izdarīt. Nauda vien ir līdzeklis uz cik ilgu laiku un cik tālu var nozust no visa un visiem. P.S. es gribētu nozust kaut kur ... nu vismaz uz kādu brīdi.

Tātad viss vēl nav izrunāts... un lai sapņi piepildās !!!

ir arī cilvēki, kuri nesasnieguši karjeras virsotni, vienu dienu sāk šo to saprast.

Nu jau gana!!! Paldies, bet paši mākam atrast vecās diskusijas:)