Nu jā, tā praktiskā ikdienas dzīve dominē pār mūsu prātiem... Bet mani tomēr skumdina, ka divu cilvēku kopā būšana vai nebūšana asociējas tikai ar trauku mazgāšanu un lampiņu skrūvēšanu
Man, piemēram, laiks "bez vīrieša" vairāk saistās ar atmiņām, ka es nevarēju nekur aiziet... Ne uz kādu ballīti, ne uz koncertu, ne pasākumu. Nu, praktiski un fiziski jau varēju. I aiziet, i aizbraukt. Bet tas ir tā, ka NEGRIBAS vienai. NEJŪTOS LABI viena aizgājusi. Jo es tomēr esmu "pāra" radījums. Kas kādam, iespējams, izraisa smīnu... bet...