ai, es nezinu, ... mani parasti pēdējā brīdī pasauc, sakārdina, aizrauj kaut kur ellē ratā mežā ... tad es tur stāvu kupenā ar kaut ko dzirkstošu rokā skatos zvaigznēs un domāju par to, ka atkal garām tā omulīgā pasēdēšana pie TV, un atkal neredzēšu to blokbasteru, kā četri veči mazgājās pirtī un nedzirdēšu ko tautai prezidents solīs ... Vienīgā cerība uz to puteni, ko internetā solīja un uz tām kupenām, kuru augstums pieaug katru dienu ... un vispār, aizdomājos -a kāds šodien datums?