es- neko...

Es pat ar vienu nezinātu ko darīt... kur nu ar 180

Pakustinaatu smadzenes un gan jau izdomaatu.

Strādātu no rīta līdz vakaram, lai uzturētu un vairotu savu bagātību.

nopirktu pie saeimas telpas un atvērtu humpalu bodi un vestu tūristus

dzīvotu tālāk.

Aizsuutiitu saveejiem apsveikuma kartiites uz Ziemassveetkiem.

vispirms vajag dabūt un tad jau

... un, kāpēc tiek minēts tieši šitāds cīpars... prasās noapaļot uz augšu

Ir virzieni, kur pat pasaules finansējums ir nepietiekams, un tie ir medicīniskie pētījumi - es to atdotu tur, jo pats trūkumu nejūtu

180 miljoni- kas - parādu? santīmu? eritrocīdi? ... bla bla bla. Da neko nedarītu - nu varbūt atvērtu banku.

Ir ļoti daudz vilvēku,kuriem to naudu vajadzētu daudz vairāk kā man... Tiem tad arī dotu...

Kļūdas labojums.- Ir ļoti daudz cilvēku..

tā ietu... un dotu

Nu ja, ietu ka un visu pie tirgus izdaliitu...

cik lielai ir jaabuut summai, lai juus saaktu veeleeties nodarboties ar labdariibu?

Nu labi, katram kaut ko gribas- maaju, mašiinu, savu bisnesu, paceļot.Nu dabuujaat to visu, bet naudas veel tik un taa daudz un taa veel vairojas... Un kas taalaak?

... mani šitāda veida sapņi neaizrauj... varu pasapņot, cik smuki būs, kad sniedziņš uzsnigs... cik feini, kad vasara atkal pienāks... bet šitā utopija nav pat sapņu vērta, ku rnu vēl spriest par to-kā būtu, ja būtu...

Bet es zinu cilveeku, kam taada summa ir?
Un padomaaju, ko es dariitu...

Dzīvotu. Darītu, ko vēlētos.
Nevar jau iztēloties tās sajūtas, ja būtu tāda summa. Ja tā būtu loterejā laimēta, tad laikam skrietu pie privātā baņķiera un parakstitu papīru, ka gadu, lai mani nelaiž klāt tai naudai... tiešām nezinātu ko konkrēti darīt. Notrallināt var arī lielas summas.
Ja par labdarību. Nu, te arī... izdaļāšana nav labdarība manā izpratnē. Es saprastu, ja ieguldītu kāda veselības, kultūras, sporta projektā.
Nezinu.