nu ko skatos atkal visi diskutejam. runajot par sevi man ir daudz vieglak izkratit sirdi par kadu saspejusu temu neta, un ari par vientulibu runajot es tam galigi nepiekritu ka neta ir tikai vientuli cilveki.

Ha-ha-ha... Nu, kāda te vientulība, kāds komunikācijas bads... Protams, var būt arī tā, tomēr... Skaļais negatīvisms, kas reizēm te diskušos tiešām izlaužas, vairāk varētu būt uzmanības pievēŗsnas mēģinājumi tiem, kam šīs uzmanības kādā brīdī tiešām par maz... Lielākajai daļai tās netrūkst, netrūkst virtuālo sarunbiedru ikdienā un tusiņbiedru, rotaļbiedru randiņiem brīvbrīžos... Jā diskušos vienas un tās pašas regulārās mēbeles, bet... Paralēli taču arī te, tautā daudz gan slēgto klubu, gan lielisku ārpusdiskušu sarunu, un -- ne tikai par seksi. Te veikli var atrast domu un interešu līdziniekus un to atrašanai pietiek ar personību anketās pieminētajām pāris grāmatām, filmām vai izklaižu veidiem, kas nav pat sekss (!ai, kāda sāpe klačtantēm!... ) Pāris izteikumu vienā diskusī, pieminot medniekus un copmaņus, un 3 -- 4 dienu laikā cits citu jau ir atraduši sen netikušies studiju biedri un saštukota iniciatīva labām izpausmēm, kas priecē un vieno...
Tā nu neņerkstošajiem diskuši ir vienīgi afišu stabs, kam reizēm garām paiet vai siena ar daczi bao, kā ķīniešiem...

He, he... es šeit nāku salīdzinoši reti... ja ir brīvs laiks vai arī, ja pēc darbadienas un kontaktiem ar n-tajiem cilvēkiem vienkārši vairs nevar parunāt. Te vismaz nav slodze balssaitēm
Jā, te var satikt jaukus cilvēkus, tostarp, paziņas un skolasbiedrus. Bet vientulības man, vismaz patreiz, ir par maz.

kad esi nesaprasts,vai jūties nepieņemts reālajā pasaulē,ienāc šeit un parunā,neviens muti neaizbāzīs.un vai klausās vai neklausās-tas jua būs otršķirīgi... kā sava veida dienasgrāmatai,kad izrakstīt no sevis smagumu vai tiešui otrādi uzrakstīt par savu prieku... arī tam,kuram viss ir un visa kā pietiek,ir brīži,kad sajuties paguris... un tas nav nekas slikts,tas ir pat normāli... Nu neticu,ka kādam nonstopā viss ir lieliski... tas jau tāds robots... arī stiprajam kādeiz iesāpas kāda locītava vai uzmācas dumjas domas...

ienāku i-netā ,kad ir garš laiks,ienāku i-netā,kad sajūtos sūdīgi,ienāku i-netā,kad nejēgā gribas papļāpāt... ir dienas kad esmu vientuļa,ir dienas,kad viss kā pa rozā mākonīti... notiek viss,un mainās...

Desperados, taisnība... tomēr tajā pašā laikā... arī tad, ja tiešām tā locītava iesāpas un stīvums iekreņķējis, pabāz te aci vai ausi, fiksi sazinies ar kādu no īsti/īstāk savējiem, saštuko kādu pasākumu/aktivitāti un -- uz priekšu. Aizvakar te viens no savējiem pameta ideju par viena īpaši sulīgu ainavu sološu jumat pieejamību ierinājās, vakar to izlēcienu jau noorganizējām: maza ekspedīcija uz iepriekš nezināmu, neredzētu Rīgas daļu: aiz ventilācijas šahtu skursteņiem labs aizvējš, lietus leja un apkārt visu garšīgi samērcējis, -- pilsēta lejā un apkārt kā uzbudināta, mikla un mīļa sieviete -- bauda grupveidā, lūriķu grupņiks!

noveicās...

bitesmāt,ja mums,kas var atļauties diskutēt kā trūktu,tad mēs te ’’vellu nedzītu’’ ,bet gan intensīvi meklētos klubiņos,tusiņos,tāpat,ik katru apmeklētāju apskatītu,apčukstinātu,apzvanītu,aplūrētu draugiem.lv jo tad nebūtu laika rakstīt.Cita lieta,ja tā rakstīšana pāriet atkarībā-komentāru vaktēšana,24h diennaktī,tad jā,kaut kas vairs nav Tā ka viss ir nosacīti

pēdējā laikā diskutanti ļoti laicīgi iet gulēt, no darba vēlu pārrodos, tāpēc šito esmu piefiksējusi... tā kā par 24h nevarbūt runa, ja nu vienīgi pa klubiņiem

tātad mēs agri ceļamies un daudz strādājam

Jesus, pilsēta - mikla sieviete, šito vajag izdomāt.

nu tak salijusi ... valga no miglas
mikla migla

vecais izvirtulis, re, par grupņiku sapņo. ar kaut ko lieeeelu.

tas jums no ALEKSNDRA , KAS PA Marijas ielu ķēra ’’nakstauriņus’’!

Miglā asaro logs, ko tur liegties, nav vērts,
Tikai tevi es mīlējis esmu,
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēlo tik sarkanu dvesmu.

Tur kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz
Un vairs nezinu miera ne mirkli,
Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs,
Mani samīs drīz ilgas kā zirgi.

Vai tā diena, vai nakts ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs skūpsts vai tavs skats,
Bet tās tukšās es notekās beru.

Kur tu esi, mans draugs, vai tai blāzmā, kas kūst,
Man no vientuļa mākoņa sejas,
Jeb no tevis man tik, kā šīs ilgas, kas lūzt,
Manā asā un satrauktā dzejā.

Miglā asaro logs, ko tur liegties, nav vērts,
Tikai tevi es mīlējis esmu,
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,

vecā izvirtuļa atbalsta grupa dzejas skaita

A kur pēdējā rindiņa palika?

junon, nevarēja uzrakstīt, apraudājās no sajūsmas...

Ar mani viss gaužām vienkārši -strādāju pie datora,tāpēc pagrūti atrast ar ko padiskutēt izņemot kā virtuālā telpā,un man viss ir OK

AK, šī vecā, labā tēma - kāpēc katrs "tup" portālā un diskutē/nediskutē vai citu ko dara. Un vecie labie diagnožu uzastādītāji - ir taču cilvēki, kuri spējīgi noteikt ar "distances" diagnostikas metodi, kas un vai kādam "nav kārtībā", "nav normāli" utt.

Mans variants nav nedz vientulība, nedz problēmas IRL. Zem "mēs" neparakstos.

Nu re, M-Odze standartizvirtuli ieraudzīja, sev izklaidi izdomāja! Laba diena M-odzei, -- svētki ne jau katru dienu... Pietrūkst vēl kāda iepriecinājuma, -- varētu par vecu perdeli nosaukt, ja kāda bez-desmaizēm bagātā ar savu šakālīti pavadā uzrastos: arī šakālīte varētu pa-pagailēt mundri duetā par vecperdelismu, -- un justos tik jaunek-Līgas!... :) Kāda vientulība?! Kolhoznieku svētki kā karnevāls/karnevāls kā tautas kolchozniecū svētki!
Bitesmāt, vai neapmulsi, -- kāda te vientulība, ja uz sevi un Tevi no malas vesela, vai pa daļām slima, sādža apkārt pulsē, kā vien māk!