0lit, Tev aizmirsās nelemt, ko Tev man dot, ko man no Tevis ņemt.

"... Nu brīvā vaļā palaisti instinkti diez vai ir tas labākais, bet kā sabalansēt ar to "smalko ietērpu"... ? "

Es domāju, ka tie tiek palaisti vaļā, visiem kā vienam. Nemaz tik atšķirīgi neesam, drīzāk otrādi. Smalko ietērpu mēģina sabalansēt vairākums, ja kāds "bliež pa taisno", tas jau tiek uzskatīts gandrīz kā maniaks. Kaut arī rezultāts viens.
Ja te sāka runāt par dzimumtieksmi kā vienu no visspēcīgākajiem instinktiem, vienu no visspēcīgākajām enerģijām, kura cilvēkam ir. Faktiski jau tajā procesā ir tikai maņas, prāts atkāpjas, instinktu sapucēšana vairs nedarbojas, ja partneru saskaņa izjūtu līmenī. Un, kas tad notiek ar cilvēciņu, kad ir lielais O? Vispār pliks un dabīgs, kaut kur aizlidojis.
Tā, ka ir šis viens mirklis, kurš kopīgs gan kulturālajiem, gan ne.

Versija vairāk runā par pamatemocijām, kuras arī ir katram jau kopš dzimšanas.

’’... Ar audzināšanu, izglītību, sabiedrības sadzīves normām reglamnentēti, disciplinēti instinkti, kas brīvāk tiek palaisti privātajās teritorijās, kur tos ierobežo vairs vienīgi savu tuvāko cilvēku pieļaujamība, -- kamēr likumus nepārkāpj visi kopā... ’’

Vai tad?
Kas notiek ar agresiju? Piemēram boksa mačs. Daudz smalki sapucēto līdzjutēju, kuri palaiž vaļā savu agresiju kliedzot - sadod viņam!, bliez stiprāk? Par pašiem sportistiem vispār... tur jau sanāk agresija visā krāšņumā, ka tik otru fiksāk piebeigtu. Jā, it kā viss reglamentēts, bet... vai nesanāk instinkta palaišana vaļā? Vieni, kuri to dara kontaktā, citi tikai skatoties.

Un, kas notiek, kad pēkšņi deju klubā ugunsgrēks? Tikai sava izdzīvošana svarīga, visi, kuri ceļā paklupuši tiek nobradāti beigti. Tur vairs neeksistē instinkta disciplīna.

Es par to, ka nemaz tā tie nepakļaujas kontrolei kā varētu domāt.

Tik-tak... BET -- visos lielajos ugunsgrēkos, arī tais pašos deju klubos, jūras avārijās -- kā ar Titanic un Estonia -- starp tiem, kuri palikuši dzīvi, ir bijuši, protams, tie, kam paveicās, un ir izdzīvojuši tie, kam ir bijis talanats saglabāt skaidru, loģisku prātu rīcībā, pašdisciplīnu -- piespiežot sevi pārvarēt, lai izdzivotu, tieši "nodušījot" sevī šos pirmos, lielo instinktu impulsus.

Es domāju, ka tie kuri nodušīja instinktus, tie padevās, nemaz neglābās.
Jā, panika nav sabiedrotais, bet nevar jau zināt cikiem pa purnu jāsadod, lai pats tiktu pie vienīgā glābšanas riņķa... instinktīvi un loģiski.

Es te tā padomāju, ka negribētu nonākt situācijā kā uz Titānika. Nezinu, ko darītu mani instinkti... diezgan baisi to iedomāties...

Tēmas pieteikumā itkā sacīts, ka instinkts ir visā visumā pozitīvs virzītājspēks, produktīvs dzinulis... kāpēc pēkšņi baisi??? Lai notiek kas notikdams, instinkts taču būs tas, kas parādīs pareizo ceļu, kas dos to garantiju, to indulgenci izturēt, panākt, sasniegt, neļauties padoties... Ne tā?

Vispār par šito man vēl jāpadomā. It kā jau attīstīt iedzimtos instinktus mūsdienās daudz iesaka, bet man grūti pieņemt plikus instinktus bez prāta klātbūtnes. Ja vien abi augstā līmenī...

protams, ka bez tām ekstrām, kas ir ārpus minimuma nepieciešamo vajadzību ( paēst, padzert, padirst, pamīzt, pagulēt, pakopoties, pavairoties), var iztikt... var, bet neviens negrib :)

Nē!! Noteikti nē!! Pieklājīgai audzināšanai nav nekāda sakara ar instinktiem...
Instinktus atdzīvina (nereti negatīvā nozīmē) iela un internets...

Lai notiek kas notikdams, instinkts taču būs tas, kas parādīs pareizo ceļu, kas dos to garantiju, to indulgenci izturēt, panākt, sasniegt, neļauties padoties... Ne tā?
Vispār jau gribētos teikt,ka nē,vai drīzāk gribētos teikt,ka ne vienmēr,un vēl precīzāk,ka tā galīgi nav likumsakarība. Ne visi mūsu pamatinstinkuti balstās uz to,lai būtu tikai labi sev,daudzi ir pamīšus balstīti uz to,ka labi ir sev un pajāt kas notiek ar pārējiem,vai vēl trakāk kādu no pārējiem pat var piežmiegt instinktu iespaidā,jo tas ir labāk sev... Tā kā no civilizētas sabiedrības viedokļa nekontrolēts instinkts ne vienmēr ir garantija "pareizajam ceļam"...

Dabiskā atlase, Mat Un??? Slikti???

Vispār ne velti ir desmit bausļi - tas tā, lai lai zinātu, kādiem pamatinstinktiem nevajadzētu izpausties kulturālā un civilizētā sabiedrībā.

Filosofiski...
Bet ja šajā atlasē iekļūsi Tu... un kāds, kādā tumšā vārtu rumē, savu instinktu iespaidā, ielauzīs Tavam tuviniekam galvu,jo gribēs atņemt naudu lai paēst... vai Tu būsi tik pat pārliecināta par instinktu viennozīmīgi labo ietekmi,es galīgi neesmu pārliecināts...

Es nekur neesmu teikusi par "viennozīmīgi". Toties teicu par "sabalansēt"...

Es analizēju šo Tavu izteikumu... Un neko par sabalansētību tur galīgi nevaru izlasīt,bet vārds garantija gan ir minēts...

Lai notiek kas notikdams, instinkts taču būs tas, kas parādīs pareizo ceļu, kas dos to garantiju, to indulgenci izturēt, panākt, sasniegt, neļauties padoties... Ne tā?

"... Nē!! Noteikti nē!! Pieklājīgai audzināšanai nav nekāda sakara ar instinktiem...
Instinktus atdzīvina (nereti negatīvā nozīmē) iela un internets... "

Kā tad ne? Jo civilizētāka, pārtikušāka sabiedrība, jo dziļāk iesnaudies un kontrolētāks instinkts. Iemetīs tevi džungļos... vai karā... būs cits stāsts.
Nemaz džungļos nevajag. Nabadzībā un izmisumā nokļuvušais arī noteikti mainīsies, iespējams, pat ies tumšajā vārturūmē kādam Rimi maisiņu atņemt.

Nevēlos es attīstīt teorētiskas, nepatīkamas situācijas par Titāniku, nabadzību, izmisumu- lai ar to nodarbojas Misters Liktenis un sociālais dienests, bet parastā ikdienā mani virza saprāts, pieredze, zināma kompetence, izglītība, audzināšana nevis instinkti!! Es tomēr neesmu ne zaķis, ne vilks , bet saprātīga sieviete, kas lemj pamatojoties uz iepriekšminēto nevis "zaķa smadzenēm"!!!
p.s. raut no rokām rimi maisiņu??? Var taču savādāk reorganizēt savu dzīvi!! Grr..es neesmu tāda dura, kas neprot kartupeli izaudzēt ... !!! Prasmes, iemaņas nevis instinkti mani vadīs!!!

Ko zaķim dzīves laikā var iemācīt- nezinu, ķepu iedot!??? Mēs tak varam vairāk apgūt, lai nevajadzētu paļauties uz instinktiem!

un seksiņš? arī prasmes un iemaņas vada?