Mazās lietās ir jāpiekāpjas, lai lielās ņemtu savās rokās... vai tas ir par sieviešu gudrību?

no-rai.. par ienaksanu diskusijas..
strunc par tiem darbiem,ka tik runas raisās

Ja ta ir sievietes gudrība, tad iznāk, ka vīrietis vienmēr (pa lielam) paliek muļķos??? Negribās ticēt. Jāpadomā.

Nav un nevar būt viena recepte visiem gadījumiem Ir reizes, kad labāk piekāpties arī lielās lietās, un ir reizes, kad nevajag piekāpties mazās. Visādi dzīvē notiek.

neparastā, paldies, bija grūti saņemties:)
Par šo tematu runājot:
Ādams ar Ievu reiz, kā raduši, plikiņi blēņojās savā nodabā jaukajā Paradīzes dārzā.
Tad viņus apciemoja Dieviņš un sacīja: „Mani mīļie bērni, ir man jums divas dāvaniņas, tikai jums pašiem būs jāizlemj, kāda kuram pienāksies. Pirmā ir spēja čurāt, kājās stāvot... ”

Te uzreiz Ādams sāk aurēt un niķīgi dauzīt galvu pret ābeles stumbru: „Es visu mūžu esmu sapņojis čurāt stāvus, tieši man vajag šo dāvanu, dod to man, dod man... ”

Ieva piekāpās draugam un rotaļu biedram, un teica, lai Dievs atdod dāvanu Ādamam, ja jau viņš tik ļoti vēlas.

Un turpināja Ādams kā aptracis joņot ap koku, priecāties, lēkāt, smieties un čurāja uz visu, kas bija visriņķī – uz puķītēm, kociņiem, zemi, katru kukainīti zālē. Pat sev ar strūklu drusku uz kājām trāpīja.

Ieva nostājās blakus Dievam un abi klusējot lūkojās laimīgā Ādama neprātīgajās izdarībās un viņa neaprakstāmajā priekā.

Tad Ieva klusītēm pazemīgi vaicāja: „Tēvs mūsu, bet kāda tad būs otra tava dāvana?”

Un teica smaidot Dievs: „Smadzenes, Ieva, smadzenes... ”

Nekā personīga:)
Kungiem, lūdzu, uzņemt ar izpratni:)

nu kālab tikai ar rakstu darbiem to attiecināt... var jau arī-ja piemēram brismīgi liela istaba jākārto un liekas ka gals pienāks a’trāk nevis kārtība iestāsies... nu var iesākt ar viena plauktiņa sakārtošanu, tad otras atvilktnes.utt utt un skaties-drīz vien jau darbs būs galā... vai gludināmā veļas kaudze šķiet briesmīgi liela... pašķirojam- šitos pirmos tos vēlāk tos uz rītdienu atstāt, a šitiem vispār nemaz gludekļa nevajag... un tā vislaik... ļoti laba no-ras filozofija..

... un ziiilonis sadalīts...

No-ra! La-a-bs.
Turpinājumā: pēc kāda laiciņa Dievs satiek Ievu, tai kreņķi/problēmas: Bet, Ieviņ meitiņ Tev taču ir smadzenes. Ieva lepna, ka šai ir smadzenes, -- salīdzinājumā ar Ādamu, kas turpina čurāt aiz priekiem par iepriekšējo iemeslu.
Dievs: Ieviņ, ja Tev ir kreņķi un ir smadzenes, kādēļ tu tās nelieto? Nekā personīga -- ne tēmas pieteicējai, ne apspriedējām.

desperados, tikai nevajag par mājas tīrīšanu Atceros, ka gribēju virtuvē vienu plauktiņu iztīrīt, izkrāmēju visu sienas skapi, tad pārmazgāju visus pričindāļus, tad likās, ka aiskari apsūbējuši, tad ieraudzīju, ka uz sienas pleķis un pārkrāsoju sienas ... pa vidam viss pieriebās, izdzēru trīs kafijas... ielīdu draugos, paminēju krustvārdu mīklas... viss beidzās vakarā:)

ai,kā gribās kaut ko bilst ... bet tā kā es reizēm galīgi mutē izlaižos ,šoreiz paklusēšu par to čurāšanu ...

Droši, es nestučīšu, mans temats

Anita, neklusē...

nora, nu re reizem gabalinji parversas zilonī ..tas par to plauktinja kartosanu

neparastaa, pati sēžu, lasu, ko uzrakstīju, atceros, kā mocījos un rēcu

nu bet vai tad nebija gandarījums,tomēr... pēc tām kafijas tasēm utt ... no-riņ.viss klusēšu... es jau kā parasti tikai par piezemētām lietām tikai domāju,nekad par garīgām.

Gandarījums- mežonīgs:) Tikai, uz cik ilgu laiku tas viss:) Tāpat atkal apsūbēs:)

desperados, sauc mani vienkārši par Noru, tā strīpiņa pa vidu, jo savādāk neņēma admins pretī niku.

labi tā arī turpmāk darīsim- bez strīpiņas.,liels prieks redzēt šeit jaunas sejas un svaigas vēsmas... gan būs jautri!

Ar nokavēšanos, Norai

Uffff, a es baidījos:)
ube, paldies!