nu nezinu ko teikt ...
es pagaidīšu kamēr kāds cits man ko labu pateiks , pasmaidīšu un pateikšu - paldies
...
man darbā ir meitene , kas visu laiku lielās ar savu jaunību, savu tievumu, savu māju (kas nemaz nav viņas, bet vīra mātes, vīrs nemaz nav vīrs, pat nav viņas bērnu tēvs )(lielīšanās ar privātmāju pilsētas centrā sākās, kad palika aukstāks un mums nebija apkures, varēja lielīties ar kurināšau ) ar savu vīrieti lielās, ar savu smukumu lielās, visu laiku sevi slavē un slavē ... 4 mēnešus tā kā lāga nedzirdēju , bet nu man tas ir tā pieriebies, pat smiekli vairs nenāk
...
veiksme ir vinnēt loterijā... pārējais ir cits pavisam kaut kas
0
0