Josich, ļoti precīzi par to pieredzi. Ja man neinteresē sekss ar dāmu, man nav žēl uzsaukt tās pusdienas, ja viņai ar kaut ko esmu interesants es, toties es zinu/nojaušu/sajūtu, ka viņa varētu, sev atbilstoši izturoties, nodemonstrēt/parādīt man sevi kā kādu psiholoģisku tipu, ko sen neesmu sastapis, kaut netīši, betr atklāt kādu attieksmes pret dzīvi modeli, kas man parāk maz pazīstams: tad es apzināti gūstu informāciju, baudu šos jaunumus un varbūt pat iegūstu vairāk nekā samaksāju par viņas pusdienām... Ar dakteri vai automehāniķi var paēst pusdienas, padzert kafiju tā, ka mēs ar saviem info jaunumiem barterējamies: arī tiem reizēm vajadzīga info kosultācija, ko viņi var dabūt no manis, bet man, piemēram, konsultācija/pro apsvērumi, ko varu dabūt piemēram, par labākajiem bērnu ratiņiem vai autosēdeklīti mazbērnam, vienīgi no ķirurga, kurš ikdienā strādā ar bērnu traumām: neko līdzvērtīgu man nepateiks ratiņu un/vai sēdeklīšu pārdevējs, -- info barters starp 2 večiem, kas cits citu nevis piecieš, bet labprāt satiek. Labas komunikācijas prakse.
0
0