man bija jauks gadījums pirms gadiem 6-7, tad vēl dziedāju korī. bija jābrauc kaut kur uz Lietuvu uzstāties, es stāvēju autobusa pieturā ar tērpu uz pakaramā un lielu somu. piebrauca šausmīgi pilns vecais dzeltenais ikaruss, tad vēl pāris tādi pa Liepāju braukāja. es redzēju, ka neiespraukšos un nenoturēšos. skumji nopūtos.. tad atvērās durvis pie šofera (tiem busiem bija stingri nodalīta šofera kabīne un vēl viens blakus krēsls) - un šoferītis mani ar rokas mājienu paaicināja. es vēl aiz sevis paskatījos, a šis smejas - vas, vas! iekāpu, saku - bet kā es talonu izspiedīšu. smejas atkal. ne vārda nerunādami aizbraucām. es palūdzu - man, lūdzu, te šai pieturā. apstājās, izlaida un noteica - udači vam.

haijam, būs bijis tavs slepenais pielūdzējs.

nezinu. bet man diezgan bieši tā - ne no šā, ne no tā kāds uzsmaida un kaut ko izpalīdz.

Smaidi un pasaule smaidīs tev pretī. Raudi un neviens tevi nedzirdēs.
Kaut kā tā bija teicis viens slavens cilvēks.

ete- koncentrējies uz privātajiem dialogiem, tur tu vari izvēlēties partneri ; diskusijas - tas ir autobuss... gadās šat tad kādam uzmīt uz kājas un tev kaut kas uzmin... Viss kā dzīvē!!!

Labi teikts par to autobusu , bet ir tak braukts arī jautros autobusos un tālus ceļus..

... man vienalga šķiet ,ka dzīve visumā ir forša ,neskatoties uz visām uz galvas uzkrautajām kakām
un ,ja kādreiz tiešām iet baigi sūdīgi ,izrādās paši vien esam bijuši kaut kur vainīgi...

anita, tur nu Tev pilnīgi piekrītu, dzīve ir forša.

Ēdu mellenes un urkšķu - forša, forša...

brauksim rudzos

un mellenēs.

Ar prieku un patikšanu atzīmēju, ka nebraucot auzās, tik sakarīgas, jaukas un sirsnīgas sarunas te šodien Nu pilnīgs pīiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii... Tā turpināt!

Šodien atslodzes diena...

nesūdzos,šorīt izrunājos pēc pilnas programmas kādam laikam pietiks

... atpūta, ...

... un vakars...

... uz ezera...

trakoti lakoniski te palikusji...

... baidos iesļukt auzās...

... ups, iešļuka...