07/08/2010 10:41 | Diskusija lasīta 3345 reizes
Okupācija ir stāvoklis, kad viena valsts īsteno savu varu citas valsts teritorijā, neiekļaujot to savas valsts sastāvā, norāda Blūzma.
«Okupācijai ir dažādi paveidi – kara okupācija, garantijas okupācija, impēriskā okupācija. Attieksmē uz Latviju daži mani kolēģi, piemēram, Māris Lejnieks, uzskata, ka var runāt par kara okupāciju – bija Masļenku incidents, tātad bruņota darbība ar visām konsekvencēm. Es uzskatu, ka, ņemot vērā 16. jūnija ultimāta tekstu Latvijai, varētu runāt par garantijas okupāciju. Tiek ievests karaspēks, lai it kā izpildītu 1939. gada Savstarpējās palīdzības līgumu. Tādi gadījumi ir zināmi, piemēram, Otrā pasaules kara laikā Irānā, kad to okupēja PSRS un Lielbritānija, lai nepieļautu Vācijas karaspēka ienākšanu. Tomēr Latvijas 1940. gada okupācijai sekoja inkorporācija un aneksija. Līdz ar to jāsecina, ka tā tomēr nebija garantijas okupācija, bet tai bija citi, tālejošāki mērķi. Juridiski pēc 1940. gada 5. augusta, kad Latvija tika «uzņemta» PSRS, izveidojās stāvoklis, kad Latvija de iure bija okupēta, bet de facto – anektēta», stāsta Blūzma.
Blūzma tāpat atzīst, ka mūsu vēsturniekiem būtu ļoti nopietni jāstrādā ar krievvalodīgo auditoriju un norāda, ka viņaprāt pašlaik pamazām notiek uzskatu tuvināšanās starp latviešiem un krieviem.
"Apollo" Sestdiena, 7. augusts (2010) 08:14