neietu..nezieliekos..
un ja par naves vieglumu speseli sevojai varu pasaciit..ka slikt ir ljoti nepatiikami..jo tur saproti kas notiek
esmu sliikusi berniba..un to sajutu atceros veel tagad..
viegli ir nosisties piemeram avariija..ja esi uz vietas biegtc..ja tevi atmodina tad jau cits storijs saakas..
a ta NEJUUT pilnigi NEKO..

Sevoj, ja brauksi no Cēsu puses, tad Skaļupi jau būs par tālu, -- ja no Skaļupu puses/no rehabiļu bijušā centra uz Kārļu un Cēsu pusi, tad pēc 2,5 km kreisajā pusē manīsi egļu aleju, tur arī miets ar norādi, ja tiksi pagriezienā kur kreisajā pusē sarkanķieģeļu namiņš ""Vecapsītes", tad jau atkal garām. No Cēsu puses nākot, vēlamā secība: Amatas tilts, kam kempings blakām, līdz sarkano ķieģeļu namiņam un tūlīt pēc lēzenā pagrieziena -- acis vaļā uz egļu aleju.

man sovakar kaut ka dikti patiik mariina praktiskaa pieeja lietai..

Es pat zinu, kā tas ir..kad esi tuvu slīkšanai..ļoti,loti tuvu..
Un slīkst, kā jau te teica, ne jau tie, kas nemāk peldēt... tieši otradi, tie, kas ir pārgalvīgi, jo peld ļoti labi..
Un arī slīkšana sākās smadzenēs(vismaz man tā bija)
Mierīgi peldēju(viena)... tad nezkāpēc sāku domāt-redz,esmu viena,neviens mani neizglābs ja kas notiks utt.
Un tad-viss, sāku pekššni sajust, ka kaut kas it kā aizžņaudz kaklu(bailes)..sākas panika..nez kāpec sāku nesakarīgi ātrāk unātrāk kult ūdeni..Nju vardu sakot, knapi tiku krastā, un arī tad tikai tāpēc, ka pati sev atkal pamazām iestāstiju, ka viss tak ir OK, ka peldu labi un ka man vispar nav iemesla ne slīkt ne uztraukties..
Tā, lūk...
Bet to briesmīgo baiļu un bezpalīdzības sajūtu neaizmirsīšu nekad...

jaa, taa panika man pazistama, kopjs taa laika taalaak par pupu liimeni uudenii neeju...

man atkal patīk viņa maršrutu apraksti
sevoj aizbrauc gan atpūsties,mariins pat dzīvibai bīstamo vietu aprakstus iekļāvis -tev nebūs noslīkt

Par dzīvu cilvēku pūšanu -- izgulējumiem -- ierunājoties. Ne viss tik slābi... Gadījās strādāt vairākās Baltijas traumatologu un ortopēdu konferencēs. Vienā no prezentācijām uzstājās 30-gadnieks, viens no Duntes ielas jaunajiem sta-a-riem/viens no brāļiem dr. Krustiņiem: ar metodes aprakstu un bildu šovu par jauninājumiem izgulējumu ārstēšanā, -- it kā varētu prasit, kāda vella pēc jaunam elegantam džekam par to jādomā un jāstrādā, ja puiks labi ieredzēts arī kā citu jomu ķirurgs un piepelnās arī ar plastikām? Tomēr pietiek prāta un dūšas iet pie tiem pūstošajiem onkuļiem un tantēm, un nāk atpakaļ ar panākumiem: pieceltiem, izārstētiem, kaut gan izgulējumi ārstēšanai ir smags lauks...

LZ, -- arī Tava slīkšana, redz, sākās Tavā galvā: brīdī, kad zaudēji pārliecību par sevi, -- kad pārliecību atgriezi, tad tiki arī krastā un dzīva vēl aizvien.

mariins..ja ir ir tas lietas gajusas uz prieksu... bet..te man runat gruti..jo personigi pazinu..puisi kam bija briesmigakie izguleejumi kadi vien var buut..vinjam pamazam nonjema abas kajas ne tikai kajas dibenu ari gadiem ilgas mociibas,gadiem..
nosliksana tad taads nieks vien ir..
viss salidzinajuma..

piedodiet, ka tik nepatikamas lietas ,,

Tā arī bija, mariin.
Viss mums sākas galvā... (hm... saka, ka šis tas gad dažam labam sākoties galviņā..nevis galvā..)

vispaar tas ir sokejosakais ko es vispaar esmu redzeejusi realitaate..ka var buut..

(sorry, tas nebija pa tēmu, bet vienkārši lai kliedēto nopietnību pirms miedziņa)

Neparastaa, -- gan jau pati labi zini, ka sastapt labu, meistarīgu un profesionāli ieinteresētu, dakteri ir tas pats, kas vinnēt sportloto: visiem neveicas... Un daudziem ilgstoši gulošajiem slīkšanas apgrūtinājumi tiešām liktos zibenīgi.
Dzīve tamdēl jau dzīve -- humōrs allaž blakus: uz celšanos vairs necerama, guļ 78 gadīga un 95-kilogramīga tante, ik pa laikam arī prātiņš aizpeld... nāk viņu kopt māsa, par 4 gadi jaunāka, ar jau pati paslima un mugurā kumpa, bet māsai kopšanu rūpē katru dienu... nes uz 2. stāvu i malku, i ūdeni, i paiku no bodēm, i regulāri apmazgā un 4x sutkā pamperus maina... Atnākuse atkal māsa kopēja, maina pamperus, slimā paceļas, ieskatās sejā māsai un saka: Nu p-pilnī-gi rieb uz tevi skatīties, tu tik veca un krunkaina! ...

jaa taadas situacijas bez melna humora neiztikt

mariiin ,tie jau slimā cilvēciņa murgi -tāds karātavu humors

Kādi tur murgi: reālā dzīve, arī tāda, tomēr -- ne jau tikai viena s*du strīpa.

Zinu ,mariiin ,ka tāda var būt arī reālā dzīve,manai mammai bija insults nesen-smiekli caur asarām ,bet situācija dažubrīd līdzīga...

Ap manu paziņu, bijušo militāristu, garāžā tikko vēl rosījās kriminālisti, šauta brūce galvā, Makarova pistole blakus. Pats? Cits? Nav vēl skaidrs... 40-nieks ar astīti, naudas lietās gandrīz pedants -- kredītu problēmas it kā vismazāk ticamas... Un arī tur un tagad pietiek arī humōra, kaut mellā: viens no sļedokiem/izmeklētājiem saka, -- šis vismaz nenoslīka... Pārmest?

sevoja dumjā(ais),ne jau tikai no šis diskusijas to secinu,man jau vienādiņ no pirmās diskusijas tā licies.ja kļūdos tad es neatvainojos,bet ja nekļūdos-tad nelielos arī nemaz.Patiesībā ir pavisam vienalga,

Pēc statistikas gultā tāpat vairāk nomirst... ,ko darīsim ar gultām..??