Jā, Viorika te manipulē ar tādu populistisku vispārinājumu. Un bieži sastopamu.
Ja es saku, ka man nepatīk, ka sola un nepilda, tātad, patiesībā jau savlaicīgi melo, tad tas nebūt nenozīmē, ka pati tā daru. Es vispār izvairos no solījumiem.

iesmērē ar krējumiņu

Ir paziņu lokā tādi,kuriem pēc būtības viss ir ļoti labi,bet ļoti satraucās, ja kādam citam paziņam lietas sāk iet uz augšu. Un uzskata par svarīgu vienmēr palielīties cik viss ir forši,pat ja sarunas sākums ir apjautāšanās "Kā iet?". Kas tas ir? Nepārliecība par sevi,skaudība... Grūti tādiem cilvēkiem,visu laiku jāuztraucās vai esi priekšgalā,vai vismaz lai izskatās,ka esi

viorika, šie kursu absolventi kaut kā pa gabalu saredzami... ar NE SAVIEM spriedumiem, gatavām frāzēm un receptēm, ar "jaunatklājumiem", kas domājošam cilvēkam ir pats par sevi saprotams. Atvaino...

neatkarība gan piemīt lauvām

Es tak viss nakt tik smērē smērē... galvenais smieklīgi, ka nekas cits nav tā nocepies kā lūpas... viss šitā nevar sēdēt ezera krastā un sist klaču pret kodīgu sauli

mīcīt,vai ta pedagogi maz pa tādiem kursiem vazāti un vazājušies... mums jau ar reizēm gribās paspīdēt

jā,labi,ka sāc sevi analizēt

He, he, rozīt...

Mice,tas līdzīgi kā joko par psihologiem - Cilvēks,kurš Tev,par Tavu naudu pasaka to,ko Tu jau zini

tieši tā - domājošam cilvēkam!!!!
kursi ir tie, kas apstiprina, ka nemaldies...
pamanīji, ka kāds vēlas spīdēt?????? -labi- tagad zini, ko pati m;edz darīt- tikai gaišas debesīs - spīdumu nevar pamanīt

viorika,bet es tak jau saku par sevi ar to,par to spīdēšanu

Mocca... Veiksmīgums skan... nu kā nepelnīta prēmija... Diez vai īsti tā būs: biežāk veicas tiem, kas veiksmei ir gatavi. Bieži -- pat ilgi un smagi savām veiksmēm gatavojušies: mācījušies, meklējuši un atraduši sev visderīgākos skolotājus, pašpilnveidojušies... Toties atnāk no malas skauģis un paziņo: veiksme, cūcene, -- ar gandrīz obligātu mājienu, ka Tava veiksme ir kaut kas nepelnīts...

tas bija mūsu kolēģei tēmē’ts:))

un pasmieties par sevi arī varu. ..reiz lasīju,ka kas gan var būt vēl trakāk par vecu ,bezzobainu lauvu ,kurš piesiets ķēdē un pavada vientulībā savas pēdējās dienas... un tāpat,ka apdzēries lauva līdzinās nevis zvēru karalim,bet pērtiķim... domāju,ka pietiks piemēru

viorika,par ko tu?

Bet, viorika! Es par spīdēšanu neko neteicu, ja kas.;) To Tu netīšām būsi saredzējusi... un sevī atradusi...

un kas tur sodāms vai smieklīgs, ka negribi atzīt?

Man arī par sevi patīk pasmieties... es jau arī tajā mērkaķa gadā... patīk padauzīties... un spīdumiņi visādi...

Kāds, kurš vienam šķiet gatavais sātans, citam ir vismīļākais cilvēks. Nav sliktu raksturu, ir tikai nepareiza pieeja. Cita lieta, vai Tev maz vajadzīgs ar to konkrēto čupoties.