hmmm... (jeb - labrīt!)
kaut kā ne sarunas sākumā, ne tās gaitā neatrodu piesauktas personālijas, pilsoņu pasažieru goda vārdus (vai nevārdus) utml. (un tā droši vien būtu palicis, ja vien... )
Man domāt, saruna tikai par vienu teikumu, jeb, vēl precīzāk > par vienu vārdu >
’pati’ Varu atkārtot jautājumu vēlreiz: Kāds vispār <
pati> attiecībā pret mazbērniem, resp., ne saviem bērniem?
resp. jautājums laikam par attieksmi. Un raisa papildjautājumu: ja jau es esmu
pati, vai maz bērna (mazbērna ) vecākus uzskatu par sev līdzvērtīgiem cilvēkiem, pie kam tādiem, kam attiecībā pret bērnu (mazbērnu) ir pirmais un noteicošais vārds?
un beigu galā... stāsts taču nemaz nav par peldināšanu...