cik mēs te dažādi:) citam jārok katru dienu, citam tik piecas dienas nedēļā... un, izrādās, ka cits var rakt un var arī nerakt:) koncerts bija smuks:) torte... torte šoreiz bija baigi saldā... un vīns bija.. arī salds:))) ja par tāam pudelēm, tad mana vīramāte šito tai laikā pielietoja, lai slēptu savu sirmumu:)
Visvieglāk matus ar koppapīru varēja ietonēt..gan lillā, gan zaļus, sarkanus. Tik pēc disenes uzreiz matus vajadzēja mazgāt, citādi spilvendrāna nokrāsojās
Dolče, koppapīrs manā jaunībā bija baigais deficīts, sevišķi krāsainais, tāpēc izmantojām zīmogkrāsu. To vismaz varēja dabūt un pietika ilgam laikam. Tad vēl bija tāds čaukstošs ieteicamais papīrs zelta un sudraba krāsā, to burzījām virs matiem, tad no tiem nobirušajiem krāsas puteklīšiem veidojās matos mirdzums. Bija čaļi, kuri iekrāsoja vienu šķipsnu ar jodu vai zeļonku.