Kw, cik Tu tomēr tups.😒

Cēsu tirgū bija mazsālītas, ļoti treknīgas un gardas.Mēs, dēļ kuplajām formām, iesaucām par rubensietēmBet tas kioskiņš vairs nav un laikam vēl bija tas, ka jaunie negribēja veco darbu turpināt.Rīgas tirgū ir sanācis gan nopirkt labas, gan pārmirkušas.Tāda laimes spēle, jo neesot regulārām tur pircējam, nav saprašanas, kas ir kas.

mans paziņa, čigāns, pērk labu servelātu Rīgas tirgū, ir pazīšanās
veikalos tādu netirgo
drusku atgādina attāli to servelātu, ko ēdam ap 1986 gadu Ščecina krogā, bērēs

Un tagad var droši paturpināt-
Par čigāniem.
Par servelātu))))
Sirsnīgas sarunas!!!)

Kas tagad ir Ščecinas kroga vietā?... kur viņš bija... ķengaragà?)))
Tiešàm sirsnīgasun ļoti atklātas
Kā izrādās Ščecinas kroga vieta turpina dzīvot)))))

Tas laikam slavējami, ka kāds ir noturējies virs ūdens))

Jā, un kāpēc gan ne par čigāniem.Cēsīs kādreiz bija daudz.Atšķirībā no netīkamajiem naivuļu apkāsējiem Rīgas autoostā, vai citiem klejoņiem, viņi deva pilsētas kopainai savas krāsas, bija ielās arvien kāds bariņš sastopams.Tagad vairs nemana nevienu.Valmierā arī bija daudz.

Siļķes man garšo. Kādreiz regulāri pirku tirgū siļķu mammas ar ikriem un gatavoju t.s. tatāru gaumē. Vismaz receptes devēja tā nosauca. Vienīgi ābolus klāt neliku, ciest nevaru salātus ar āboliem. Marinētas siļķes joprojām gatavoju pati.

..tas noteikti nav tas, kas bija toreiz... Ščecina.padomju laikos krogiem..restorāniem bija savas īpatnības... nu jau šodien aizmirsušās... toreiz restorānu..krogu jau nebija daudz... pieprasījums noteikti pārsniedza piedāvājumu... tas bija īstais šveicaru laiks... tie pelnīja labi un galvenais ar tiem visi gribēja draudzēties... kad restorānu vērā vaļā... jau veodojās rindas... tad nu parādi saka komandēt šveicari... )))))... iedod uz roku un iekšā tiec... tun blatņiki bija visur..arī krogos.tā nu to laiku Ščecina disko bārs dzīvoja... Ķirsona izlolots))))..laba maltīte..atpūta..dejas... viss nāk un aiziet tālumā... šodien var tikai pasmaidīt)))
..un vai kāds vēl atceras.leiškalnu., Gerkenukā oberi))))

Paturpinot tēmu ... ja nu man šodien būtu jānoliek karote, par savu lauleni varu būt mierīgs. Pirmkārt, ja dzīvo saprātīgi, viņa gadus 3 vismaz var dzīvot, pat uz darbu neejot. Tā tā kā būtu mana daļa. Ja manto visu, kas pieder man, tad vispār gadus 6 .. 7 var sērot par mani nestrādājot. Otrkārt, ir 3 jau pilngadīgi bērni, audzināti reliģijas garā cienīt vecākus un vecākos un palīdzēt. Tā kā vecākais nu jau pelna reizes divas vairāk par mani un meita tikusi pagaidām vidēji apmaksātā, bet ļoti perspektīvā darbā, par sievu manas prombūtnes gadījumā neuztraucos.

Tpu Tev... dzīvo vismaz 100)))))...

Paziņa saka, ka meitu izaudzināt ir 10x grūtāk, nekā puiku
manai ex ir 3 puiki, viens manejais, iespejams piekrītu
tēvs atkal nobeidz radošo darbu, jo jau vecums liek stipri manīt
gatavojas nodot darbus, savu mūža devumu LV un pasaulē, jahtu jomā
strādā līdz pēdējam, mana vecāmāte arī strādāja laukos, līdz pēdejam, savos 84 gados
nomira kad es biju 10 klasē, pavasarī, es paliku viens, ar govi un lauku saimniecību uz sava kakla
māte no Rīgas reizi nedēļā tik ciemos atbrauca
Tēvs mums ir visvecākais
Viņš teica, ka viņa klasesbiedri, kas pensijā palaidušies slinkot, jau sen visi kapos esot
kas strādā, rosās tiem Mahakali (nāves Dieviete) dod savu svētību un ilgu mūžu
arī jādomā, kas pēc likuma, jeb testamenta būs pirmais mantotājs, laikam mans dēls, kas kopīgs ar ex sievu
un ja 2x apprecēšos, ari otra sieva

Paldies, Erotik, protams, taču mani tā stunda nebaida pavisam nemaz. Pagaidām ne par vienu nemirstīgu Homo Sapiens dzirdējis neesmu. Galvenais ir atvēlēto nodzīvot tā, lai tanī brīdī nebūtu nožēlas un skumju pašam. Man būs pamats smaidīt, atceroties savu dzīvi, es domāju. Cits jautājums, vai varēšu pasmaidīt? :)
Zini, neesmu ārsts, bet esmu savulaik speciāli meklējis video, kad kāds cilvēks mirst. Ziņkārība bija, kā process izskatās. Cik nu tādus atradu, tad man ir aizdoma, ka brīdi pirms nāves mirējs ierauga kaut ko, kas, dzīvam esot, viņam nav bijis redzams. Tā varētu būt tāda starpstadija - ar vienu kāju vēl šeit, ar otru - jau tur. Varbūt muļķības runāju, ārsts, kurš vairāk redzējis, zinātu labāk. Taisnību sakot, nāve ir tāda ļoti maz izpētīta parādība manuprāt.

Nu re kā dzīvo normāli mužiki)👍

Paldies, Ķirsi! (ja tas par mani bija)  :)
Vnk ģimeni vajag veidot nevis uz KARAdarbības, bet gan uz SAdarbības pamatiem. Tad ir cerības, ka viss beigās būs labi. Un tad arī bērniem apziņā tāds labs piemērs iesēžas viņu dzīvēm.
KARAdarbība ir tad, kad katrs cenšas sev kaut ko izplēst no attiecībām. Sieva cenšas visiem spēkiem, "lai man tas āzis kažoku /auto nopērk/ ceļojumus izmaksā", vīrs - "lai viņa rukā par velti un par manām mīļākajām viņai ir jātura mute, jo es maksāju". Nu, aptuveni tā.

ak vai, izskatās ka es  Dinci nokaitināju 
jo uztaisiju diskusiju, par neveiksminiekiem
izrādas, ka to es nedrīkstot darīt, tik daudz diskusijas dzemdēt

Ha, ha..par labticīgajiem Cēsu čigāniem... Bērnībā mamma mūs ar brāli laida ar autobusu vienus pašus braukt pie radiem Taurupē..ar pārsēšanos Cēsīs..man bija kādi 12 gadi, brālis 2 gadus jaunāks... tak piesējās čigāniete ar zīlēšanu un kautko vēl tur murmināja..bet es neskatijos viņai virsū, neklausijos, paķēru brāli aiz rokas un aizgājām..kautko nikni vēl no muguras sauca..

Pēc vienas stacijas čigānietes nezinu, vai var par visiem spriest. Un vispār, šaubos, vai tā bija vietējā, jo ar uz ielām zīlēšanu vietējie nekrāmējas, drīzāk kāda viesmāksliniece. Es nesaku, ka nevarēja būt kāds izņēmums, lai gan netika vietējie pa staciju šeptējoties manīti. Mūsējie vairāk andelējās. Jā, čigānietes zīlēja, bet ne uz ielas. Tas gan bija tāds drusku apčakars, draudzene bija, es līdzi. Nu, tas gan bija baltiem diegiem šūts, bet stāstīts tika, un maksāja tas 3 rubļus. 😆 Vēl tagad atceramies un pasmejam. Savukārt, ja dzīvoji kaimiņos čigāniem, tad mājā, ja paši prom, neviens vispār nevarēja ieiet pa vārtiņiem. Vecais čigāns no sava pagalma tūlīt strikti noteica, ka tur neviena nav un svešiem nav ko staigāt. 😊

Viens no tādiem video. Ļaudīm ar vājiem nerviem nav vēlams ...