Pievienojos apsveikumiem Lindām un Janīnām.
Ja par to, ka šeit vairs nav, ko darīt, uz to jau labi sen viss virzījās. Kas redzēja un saprata, tie saprata, kuri nesaprata, tiem bija "valstī viss vislabākajā kārtībā." Mēģināt pārliecināt izrādījās bezcerīgi. Nu, tagad jau tik tālu, ka jāsāk prātot, kādi nākotnes varianti "valstij" iespējami? Visu drosmīgi nojaukt un sākt no nulles, nīkuļot un vilkt kaut kā dzīvību gadu desmitiem vai ... atpakaļ zem krieva? Protams, pagaidām par agru vēl, tomēr, ja turpināsies viss, kā līdz šim, tiks iets pa to pašu taciņu (valsts "attīstības" ceļu), nepavisam ne ilgi būs jāgaida, līdz šādi eksistenciāli jautājumi nāks priekšā un prasīs rīcību un atbildes. Pašreiz izskatās, ka mūsu rupjmaizes popularizētāji un līdzīgie zina kaut ko, kas parastiem mirstīgajiem it kā ir slēpts, jo nu jau zagts tiek pilnīgi atklāti un bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem. Varētu būt variants, ka "augšā" jau tagad ir skaidrs, ka "vakars uz ezera" ir neizbēgams, tāpēc steigā savāc pēdējo, ko vēl var dabūt, kamēr vēl ir. Ja tā, tad ... labākajā gadījumā atgriezīsies deviņdesmitie. Sliktākajā tiks dota vienīgā izeja finansiāli izdzīvot - uz ierakumiem pret krieviem. To mierīgi var noorganizēt pašreizējā situācijā - pacelt nodokļus, par ko jau tiek spriests, vēl vairāk iznīdēt darba vietas u. c. iespējas nopelnīt iztikai, nu, un, kad ļaudis masveidā būs dilemmas priekšā - zaudēt īpašumus, palikt uz ielas kopā ar ģimenēm un bērniem, dzīvot pusbadā ... vai ... par kādiem EUR 3000 mēnesī kā glābiņu ņemt rokās plintes.
Skumjākais šajā visā ir ... tās cerības, kuras bija astoņdesmito beigās un deviņdesmito sākumā ... beigās izrādīsies vēl, ka visa 4. maija republikas valstiskuma jēga būs bijusi paveikt suicīdu, noteiktajā laikā lielā ātrumā izšķīstot pret Krievijas kara mašīnu.
2
7