Māris Čaklais❄️
Dziesmiņa par sniegu
Gunāram Priedem
Sals stindzina upes, skrien zivis zem ledus,
Un upe zem ledus plūst.
Mēs sniegu uz pleciem un cepurēm vedam,
Sniegs krīt mums uz sejas un kūst.
Tiek katram šis sniegs, tiek katram šis prieks,
Bet laime ne katram tiek.
Ir savādas naktis, kad nevari aizmigt,
Kaut klajumi mierīgi top,
Un zaļganas zvaigznes runā par laimi,
Bet nevar vien sadzirdēt, ko.
Visjautrākā barā var laime iet garām,
Bet nepaies garām tev prieks.
Kad laime iet garām, ar lūpām to skaram,
Bet izrādās — tas bija sniegs.
Tiek katram šis sniegs, tiek katram šis prieks,
Bet laime — ne katram tiek.
1
0