Vai, nāk prātā bviena babuļa viedoklis pa visu Betas bodi.Tas gan pirms kāda laiciņa bija.Mekklēju ar skatienu pa plauktiem sev vajadzīgo.Piepeši aiz mugurās iesākās gvalte.Pametu acis sānskatā.Tur tāds pakrupns sieviecc, man tā ap ausi, bet rumpī ne resnīgs, bet pamatīgs.Zirgu nospers ka nedomā.Kādu masku, kādu masku tam bērnam, vai gribiet viņa galu, viņa nāvi... bērns apaļvaig upuisietis pusgalvu viņai pāri, stāv spītīgi caur pieri blenzdams uz apsargu, kura balsi joprojām var sadzirdēt tikai ieklausoties.Apsargs tur arvien pieklājīgs, inteliģents kungs, klusītēm-atvainojiet, bet zēnam ir jāliek maska, jebšu jāuzgaida ārā.Jā, un Jums arī masku jāuzliek pareizi.Kaut kāda aurošana tur bija, bet tad es jau tālāk.Bet pie kases cienītā k-dze bija kādus piecus cilvēkus aizmugurē un tur nu bija jādzird viss-gan par šito sūda piedirsto valsti, gan par to, ka viņai pirmo reizi vispār esot maska jāuzliek, ka te pēdējo reizi savu kāju, ka tagad ar to masku man būs te jānomirst, un tad, un tad... uttutjpr.Es tik smīnēju un sev skaitīju domās Indra, turi muti, Indra turi muti, jo akurāt niezēja mēle bābietim teikt, ka tā plānā drāniņa jau toč viņu nenogalinā, jo šitādu baurotāju ir ar 3 beisbolnūjām nenokautēs.Kā tur beidzās nezinu