Ube, R. -- despotisks, hipertraks, augsprātīgs harakteris, šausmas jebkuram darba ņēmējam...
Ja par tēmu tieši. Sprandas jāšana ir pabriesmīga ne tikai laulības dzīvē. Tagad iztālēm vēroju ģimeni, kur sieva un māte aizgāja bojā autoavārijā -- nepaveicās kā pasažierei ar švaku stūrmani, darbavietā un darba laikā. Palika 12 gadīgs puika, kuru turpmāk visi -- bārenītis! -- žēloja. Tieši mātes bojāejas dienā mātesmāte bija pārrakstījusi savu dzīvokli savai meitai: cilvēciski taču, -- pati nejutusies mūžīga. Bārenītis izauga, tika tika pie 18 gadiem/pilngadības un juridiski ieguva tiesības rīkoties ar mantoto dzīvokli, protams, ieķīlāja. Nu naudiņš notērēts, dzīvoklis apķīlāts, aizdevums -- tālākcedēts/pārdots, toties bārenītis -- nu jau 22-gadīgs! -- atbrauc no Īrijas beznaudā, sapņo vienīgi piedzerties un pa taisno pie ōmes māsas, kas slima uz gultas, pēc pensijnaudas. Ōmesmāsu tik regulāri un ierasti reketē jau ilgus gadus, ōmesmāsas kaimiņi nu bārenīti jau par Švilpiņu iesaukuši: kā šis klāt, tā uzsvilpj, ōmesmāsa nomet atslēgu no sava otrā stāva, no tālāk par palodzi aiziet nevar fiziski, a Švilpiņu tikmēr uz ielas gaida vecā bemberī pudeles brāļi un, ja ilgi inkasatōrs nenāk, signalizē skaļi...
0
0