jo iemeslu noskumt ir vairāk nekā iemeslu priecāties...


Nu gan tu lej... galīgi garām...

laiks dzivot un laiks mirt..ari..

Tad vajag vienkāršu pieskārienu, druscīti maiguma, paklusēt kopā... pāries
Bet ka "bieži"... nnnnnu nezinu gan...

Man reizēm ir skumji mazliet,
Ka nemanot, it kā bez pēdām
Likten’s garām kā ierēdnis iet,
Virsū spļaujot gan priekiem, gan bēdām.

Es šodien rīkošu talku,
Un dzīves gaisīgās pēdās
Es salikšu skumjas kā malku
Skaistās un kārtīgās grēdās.

Es zinu, ka pirmie atskries tie,
Kas kā suņi ap kaulu prot rieties,
Bet beigās nāks draugi un pārējie,
Kas kopā ar mani prot smieties.

gisse, skaisti vārdi

Tiem vārdiem ir arī autors? Vai skaistums Gisses pašas radīts?

tie nav manējie, bet autoru nezinu

netā pameklēju atradu tikai, ka vārdi pieder vīrietim 71.gv.v ar niku pidulis

niks gan man izraisa skumjas...

Vārdi jau skaisti. Kaut jā, vecišķi, tāpēc jau pavaicāju- kas autors. Bet... nu ja Pidulim 71 gada vecumā šķiet, ka dzīve pagājusi, tad arī čau ar viņu ir :)

Pēdejā pantiņā skaisti radiņi pieminēti..:)) Man nekad nav skumji kad radi tādi..:))

A varbūt tie nemaz nav radi, maigon, bet intīmkluba biedri
Sorry, Esmucitta, par lirisko atkāpi

... es, atkal nodomāju, ka tie radi-,,... ir tie pārējie... ,,,