Versija<
zelta vārdi..

gastronomiski, estētiski, intelektuāli, seksuāli! ir varianti.

Harim

Kas var but forsaks par tautas domu palasisanu no rita!!!!

Starp citu, es ar senes gaidu.

Melnais stārķis vai baltais stārķis, bet gar pašu jūras malu šie nestaigā... gar jebkuru slapju vietu jā... tas vnk tāpēc, ka vardes jūrā nedzīvo..

... staigā gan...

Pienene, nelauz Olitas sapņus!

Olit, nu kam tev melnie stārķi, tur gulbji ir.

melnie gulbji?

... gulbji ir... bet ne tur... ai, meiteņi... tak nevajag... es, zinu, ko saku...

ube, paldies, nu re, jau priecē!

var tirliņus iepriecināt, šorīt sasitu autiņu, bet tulīt ir ari bēdīga ziņa, autiņš apdrošināts

I kā ta Tu tik neuzmanīgs???

vot braucu kā abdalbošenijs, mēģināju atcerētis, kamā esu samīlējies pēdējās dienās un uzskrēju virsū vienai nelaimes čupai

Es sevi šodien pamatīgi iepriecināju
Nez kāpēc mana gaišā galviņa bija iedomājusies, ka šī sestdiena atkal ir tā nelaimīgā darba sestdiena... Kā es sevi iepriecināju uzzinot, ka mana gaišā galviņa tomēr kaut ko smagi jauc

nu man 1dienu ir gadījies sajaukt ar sv-dienu bet 3dienu ar 6dienu, tas jau riktīgs trīsdiennieks panesies

mani iepriecina iespiest aukstas sievietes pēdas starp kājām ietuntuļojoties guļammaisā un ja piepūšamais matracis neizlaiž gaisu un ja teltī nav saskrējuši daudz odu un ja telti esi uzcelis rīta ēnā, kur tā no rīta nepārvēršās siltumnīcā, tad var atļāuties atvilkt rāvējslēdzeju guļammaisam un vērot kā mīļota guļ, tas ir prieciņš kas drīz pēc Līgo nakts būs baudāms!

Šitais Robīša teksts ir miljonu vērts...
Buča tev par to...

Tie ir tie mazie, muļķīgie sīkumi, bez kuriem nav iedomājama dzīves pilnvērtība... Un prieks par dzīvi...

Pilnīgs stulbums!
Un starp citu, Līgo naktī vispār nav jāguļ.

tas jau droši otrā dienā...

... te jaasaka taa.,..ja pilseetnieks nav bijis laukos,tad tam katrs neikdienishkjis,lauciniecisks siikums var izraadiities romantikas veerts,...

Kur jums, meitenes, romantika pazudusi...
Tieši visādi ikdienišķie sīkumiņi taču nosaka mūsu pasaules krāsas...

Un, pilnīgi vienalga, kutr tos saskata- melno gulbjos, aukstās pēdās, ko sasilda, pieneņpūkās vai pilsētas bruģakmenī...

Ta vienkārši vajag plašāk atvērt acis... Un paskatīties uz pasauli... Kā bērns skatās... Kam pasaule prieka un notikumu pilna...


Negribu būt dzīves nastas nogurdināta pelēka sieviete, kam viss rādās pelēks...

Es gribu atrast prieku un māku to atrast... Pat kur, kur citiem liekas, ka prieka nemēdz būt...