Tu tikai skudru nesamin,
kas pagalmā velk baļķi tāla lielceļa garumā...

Tā pastāstīs, kā gurdums izgaist
citurīt...

man arī, ejot uz darbu, domas par darbu, ne par domu sakārtošanu... laikam neprotu "atslēgties" no tā, kas atrodas man apkārt...
dzirdēju, ka palīdzot jogas nodarbības

Aizej vienatnē pie kokiem..parunājies ar tiem...

Lūk, ja par kokiem... Aglonā ir Karaļa kalns... cita starpā 12 koka skulptūras... no kurām tikai viena būs Tavējā... jā, aizbrauc, parunājies

nemitīgi jāpiekopj vērtību pārvērtēšana!

Man sanāk atslēgties.. mainīt vidi... trešdien biju Rīgā.. gāju gar Mārupīti un pirmo reizi dzīvē ieraudzīju tur īstus cūkausīšus ziedam... paķēru fotoaparātu... un nebija svarīgi ne odi, ne kleita, ne kurpes... un domas manuprāt tādos brīžoz pašas pa plauktiņiem kārtojas... tad, kad esi citur..

pienenīt,vai Arkādija parkā?

Nepateikšu vai tas vairs skaitās parks, drīzāk ne... bet tur līdzās bija laukums ar Induļa Rankas akmens skulptūrām... arī ļoti jaukām...

nu tajā vietā laikam neesmu bijusi,bet ņemšu vērā
mani atkal no jaunības dienām fascinē tas laiks ,kad Rīgā sāk darboties strūklakas

Rozerozei - http://www.videsvestis.lv/content.asp...amp;what=3 4

paldies,pienenīt, pa to tiltiņu esmu staigājusi... 80 gados... mani vienmēr pārsteidz tas,ka mēs neprotam novērtēt to,ka mums ir dotas tādas dabas bagātības,resursi,neprotam tos likt lietā tā es aizdomājos par mūsu skaisto Latviju

ilgtermiņā atmaksājās piebremzēt un apdomāt prioritātes un turpmāko rīcību.
nu, ko man vajag, kādēļ man vajagm vai man tiešām vajag un možen nafig nevajag.
lai nesanāk kā aņukā, kurā sacensības pa intelekta līniju starp mērkaķi un padomju milici rīkoja. milicim uzdeva uzvedinošus jautājumus, a milicis: "тут не думать, тут долбать надо!"!
skat. arī aņuku par to, kā afroafrikānis sēž zem banānkoka un neko nedara!
- a ko Tu sēdi un neko nedari?
- a ko man darīt?
- nu, aiznes banānus uz tirgu, pārdod un nopērc tačku!
- a nafig nman tačka?
- varēsi vairāk banānu nogādāt tirgū un pārdot!
- a nafig man vairāk banānu nogādāt tirgū un pārdot?
- nopirksi moci ar blaķeni, varēsi vēl vairāk banānu nogādāt tirgū un pārdot!
- a nafig man vēl vairāk banānu nogādāt tirgū un pārdot?
- nopirksi auto, varēsi vēl vairāk banānu nogādāt tirgū un pārdot!
- a nafig man vairāk banānu nogādāt tirgū un pārdot?
- nu, varēsi nodibināt firmu, noalgot banānu vācējus un šopierus un vēl vairāk banānu nogādāt tirgū un pārdot!
- a nafig man vēl vairāk banānu nogādāt tirgū un pārdot?
- nu, tad Tu varēsi gulēt zem palmas un neko nedarīt!

viskuriozākais jau ir tas,ka visi tev apkārt zin,kas TIEŠI tev ir jādara,lai tu būtu bezgala laimīgs un piepildīts

Dažreiz arī zina , es jebkuram varu sniegt konsultāciju čemodāna kārtošanā ceļojumam... un sakarīgu... bet mana sakarība izbeidzas kārtojot savu čemodānu

tas ir vērtīgs padoms gan es jau parasti ņemu līdzi tik maz

rozeroze - visi tev apkārt zinA, kas TIEŠI tev ir jādara, lai tu būtu bezgala laimīgs un piepildīts
grib jau labu! droši vien jau hitlers un staļins arī gribēja labu.

kā šodien atceros - kad man vēl Inese bija darbā - viņa man varēja stundām stāstīt, ka nevaigot man lēkāt pie kompitōra un tad pie citiem darbiem, vaigot takš skaidrību - vot tagad es TO daru, a tagad pie kompitōra.
a bija tā - man jāaizsūta 5 vai 10 bildes drukas kvalitātē tipa plakātam - faili lieli pēc suņa, internāts lēns, pasaku - sūti failu un 3 minūtes man pie kompitōra nekas cits, kā lūgt Dievu, nav darāmas. a lūgt Dievu, kā Luters sen sen izdomāja, var jebko darot.
bet SHIT’o es viņai nekādi nevarēju izstāstīt, jo pauzītes nebija, kurā iespraukties, cik ļoti ♥-gi viņa organizēja manu darbu.

Mazāk skaties pulkstenī - un tev visam pietiks laiks...

protams,ka grib labu. ..kurš tad atzīsies pretējā
visam jau nu nekad nepietiks laika. ..bet pietiks tam ,kas tev tiešām ir jāpadara,kam nepietiks laika,tātad tas nav lemts

njā... un pulksteni nenēsāju, skatos pulkstenī tikai tad, kad sanāk