Tas tikai un vienīgi no apstākļiem atkarīgs. Ja man pretī cilvēks, kas runājams, iespējama domu apmaiņa, tad iesaistos, tas ir dikti aizraujoši. Ja pretī kāds taisnvirziena kliedzējs, kas neko citu nedzird kā vien sevi, tad nemaz neko nesaku, vai ... nu nedaudz izmetu kādu repliku.

Pēc noskaņojuma. Grūtāk, ja pretī duriks, bet man vajag izsist savu lietu... nu tad pacenšos, tur tīrā psihologija, spēle ar vārdiem un domām.
Un arī, ja no tā atkarīga mana labsajūta vai mierīga tālākdarbošanās bez konfliktiem, tad mēdzu pieklusēt.

Tāpat turpinu darīt pa savam.