Hm... Kad pirmoreiz to reklāmu sadzirdēju, ieraudzīju, bij skaidrs: asprātīgi un labi izdomāta nepareizo ļaužu vajadzībām: momentā -- nepatika pret to kustību un kompašku.
Ko es pats? Regulāri, jau ikdienišķi, jo ikdienā daudz kājām staigāju, taupu svešu cilvēku piecīšus, desmitniekus, reizēm arī lielākus latniekus, -- visbiežāk azarts pamanīt, ka autovodīlis/-vodīle nav tuvās gaismas ieslēguši. Tad nu, atbilstoši klasiskajai autosatiksmes dalībnieku žestu valodai -- izstipeta uz priekšu roka pārmaiņus dūrē un atvērtā plaukstā/miršķināšanas simulācija... I vispārībai labums: pelēkā stūrī braucēju tomēr pamanīs pat Rīgā un netesīs netīšām purnā... I CePešniekiem ieriebiens par soda naudas tiesu... I uzjautrināšanās, savu ikdienu no pelēcības sargājot: ne visi stūrētāji saprot, īpaši dāmas grēko, -- uzmet aci, savā pieminekliskajā pašpārliecinātībā atgādina sev, ka smuka un iekārojama, tādēļ es, lūk, koķetēju un novēršas, degunu augstu sliedama un tālāk braukdama, un neko neieslēgdama.