666 fobijas man nav, vispār man šķiet, ka man nav nekādas fobijas. Bailes ir no augstuma, bet tikai tad, ja nav norobežojošu barjeru. Varu mierīgi stāvēt pie loga kaut vai 159. stāvā, bet tikko ir kaut mazākā iespēja nokrist, tā es tādai vietai vispār neeju tuvumā. Par kaut kādām laipiņām nevar būt ne runas, vai nu kārtīgs tilts, vai es vispār neeju tai upei pāri
Naktī staigāt nebaidos, savulaik esmu visai Rīgai cauri gājusi viena pati un nekas, joprojām dzīva. Un vispār es cenšos ne no kā nebaidīties, jo bailes pievelk tieši to, no kā cilvēks baidās. Ar to augstumu arī drīzāk tās nav bailes, bet normāla pašaizsardzība. Nu kāda velna pēc man jālien tur, kur nav droši?